Koncerti

Mazajā Mežotnes pilī 9. septembrī Trio Palladio – Reinis Zariņš (klavieres), Eva Bindere (vijole) un Kristīne Blaumane (čells) ar latviešu un vācu romantisma sintēzi vienā izsmalcinātā programmā ar Ludviga van Bēthovena «Klavieru trio do minorā Op.1 Nr. 3», Kristapa Pētersona «Nakts» un Johannesa Brāmsa «1. Klavieru trio si mažorā Op. 8».

Kopš trio dibināšanas 2015. gadā un debijas koncerta Londonas Vigmora zālē, trio regulāri koncertē Latvijā un pasaulē. Debijas albums ar Pētera Vaska darbiem saņēma prestižā žurnāla Gramophone Editor’s Choice kā viens no mēneša labākajiem ierakstiem. Trio 2019. gadā nominēts Latvijas Lielajai mūzikas balvai kategorijā “Par izcilu sniegumu gada garumā”. Viņu interpretācijas ir pārraidītas tiešraidē BBC Radio 3.

Koncerta ieraksts.

Koncerta programma ar detalizētāku informāciju.

Pētera Vaska fonda koncertā Pēteris Vasks ielūdz. Vasara. Mežotne 12. augustā uzstāsies franču stīgu kvartets Akilone, kura pirmā vijole ir latviešu vijolniece Magdalēna Geka. Šī kameransambļa izpildījumā skanēs Anrī Ditijē, Andra Dzenīša un Pētera Vaska mūzika.

Stīgu kvartets Akilone radies 2011. gadā Parīzē. Kvarteta mentors ir leģendārais Albana Berga stīgu kvarteta altists Hato Bejerle (Hatto Beyerle), kura vadībā jaunās mūziķes skolojās Eiropas kamermūzikas akadēmijā. 2016.gadā stīgu kvartets Akilone ieguva Grand Prix un Proquartet balvu prestižajā Bordo stīgu kvartetu konkursā Francijā, un ir ieguvis starptautisku atzinību ar krāsaino un smalko spēli, kā arī lielu stilistisko dažādību. Kvartets regulāri uzstājas uz Francijas un pasaules prestižākajām kamermūzikas skatuvēm: Munecugu (Munetsugu) zālē Nagojā, Japānā; Vigmora zālē Londonā, Lielbritānijā; Trevīzo Pilsētas teātrī Itālijā; Parīzes filharmonijā Francijā, Amsterdamas un Eindhovenes Muziekgebouw; Lista akadēmijā Budapeštā u. c. Francijā dzīvojošā ķīniešu komponiste Šu Jī (Xu Yi) kvartetam veltīja skaņdarbu Aquilone Lontano, iedvesmojoties no kvarteta nosaukuma, kas itāļu valodā nozīmē «gaisa pūķis» – kā metafora par saikni starp debesīm un zemi. Pirmatskaņojums notika Parīzes filharmonijā 2018.gada februārī. Tajā pašā gadā kvartets ierakstīja savu pirmo albumu ar Haidna, Mocarta un Šūberta kvartetiem, ko izdeva Francijas ierakstu kompānija Mirare. 2019.gadā režisore Kloē Perlemutere (Chloé Perlemuter) uzņēma par kvartetu Akilone dokumentālo filmu Četratā vai nekā (A quatre ou rien), ko vairākkārt demonstrējusi arī Francijas Televīzija.

Koncerta ieraksts.

Koncerta programma ar detalizētāku informāciju.

Kopā ar Valsts kamerorķestri Sinfonietta Rīga, diriģenta Andra Veismaņa vadībā, Vivaldi Gadalaikus atskaņos izcilais itāļu vijolnieks Džuzepe Giboni, kuru festivāla ietvaros būs iespēja satikt Mazajā Mežotnes pilī 14.jūlijā.

Džuzepe Giboni (2001) vijolspēli raksturo nevainojama tehnika un aizkustinoša emocionalitāte, kas uzrunā visplašāko klausītāju loku – kā prestižu konkursu žūrijas un lielpilsētu muzikālos gardēžus, tā arī melomānus nelielos Itālijas ciematiņos. Šis 2001. gadā dzimušais talants uzaudzis mūziķu ģimenē un pēc studijām pie itāļu meistariem, tostarp arī sava tēva, izcilību turpina spodrināt slavenajā Zalcburgas “Mozarteum”. 2021. gada oktobrī jauneklis kļuva par Paganīni konkursa laureātu, pēc 24 gadu pārtraukuma esot pirmais itāļu vijolnieks, kam izdevies apžilbināt šī prestižā starptautiskā notikuma žūriju! Savu pirmo albumu ieskaņojis jau 15 gadu vecumā “Warner Classics” paspārnē, Džuzepe Giboni turpina pārsteigt ar smalkām interpretācijām un skatuvisko šarmu.

7. jūlijā Mazajā Mežotnes pilī viesosies pasaulslavenais vijolnieks Gidons Krēmers kopā ar pianistu Georgiju Osokinu un čellisti Giedri Dirvanauskaiti. Trio sastāvā viņi atskaņos Pētera Čaikovska Trio opus 50.

Visus atskaņojamos opusus ļoti mīlam. Middelheimā (Antverpenē) ir slimnīca, kurā Kančeli ārstējas pēc sirdstriekas. Šis sacerējums ir rakstīts par godu mediķiem un fizioterapeitiem, kuri viņu bija izglābuši. Fantastisks aspekts – komponistam izdevās noķert brīdi starp dzīvi un nāvi, spēcīgi parādot to mūzikā. Viss šajā skaņdarbā ir rakstīts it kā no komas stāvokļa. Jau kādu laiku mēs ar Gidonu spēlējam vēlīnās Mocarta sonātes. Katra ir absolūti unikāla. Mibemol mažora sonāti pirmo reizi atskaņosim Mežotnē. Pētera Čaikovska trio mūzika runā pati par sevi…

– Georgijs Osokins

Koncerta programma ar detalizētāku informāciju.

2023. gada koncertsezonu Mazā Mežotnes pils atklās 23. aprīlī, mājīgajā koncertzālē Lielupes krastā kopā ar Māra Briežkalna kvintetu svinot pavasari, Starptautisko džeza dienu un kvinteta jaunā albuma Latgalian Evergreens izdošanu. Koncerts būs programmas Latgalian Evergereens pirmatskaņojums Latvijā. Jauno albumu Māris Briežkalns ierakstījis ar savu kvintetu, muzicējot kopā ar Viktoru Ritovu (klavieres), Kristapu Lubovu (saksofons), Raimondu Macatu (taustiņinstrumenti, mutes harmonikas) un Pēteri Liepiņu (bass). Koncertā Mazajā Mežotnes pilī kvinteta sastāvā spēlēja basists Andris Grunte. Ieraksta un koncertprogrammas īpašā viešņa bija tautas dziedātāja Biruta Ozoliņa – mūziķe ar radošu pieeju folkloras un džeza vokāla apvienošanā.
Albums un koncertprogramma Latgalian Evergreens ir turpinājums Māra Briežkalna kvinteta radošajam darbam ar latviešu tautas dziesmu mantojumu, kas aizsākts jau 1997. gadā. Albumā iekļauta un jaunu skanējumu ieguvusi arī Raimonda Paula oriģināldziesma Latgalei. Latvian Evergreen ir izsmalcināts instrumentālā džeza kamermūzikas albums. CD vāciņu grezno Kristīnes Kutepovas mākslas darbs. Albums ierakstīts Latvijas Radio 1. studijā, to izdod MMC Ieraksti (Mūsdienu mūzikas centrs).

Ineses Lūsiņas raksts.

Vairāk.

Pētera Vaska fonda Ziemassvētku labdarības koncertā Gaismas nākšana, kas ik gadu notiek Latvijas Nacionālās bibliotēkas jumta korē, šogad 28. decembrī plkst. 17 latviešu uzlecošā operas zvaigzne, šobrīd Berlīnes Mākslu augstskolā studējošā Katrīna Paula Felsberga, pianiste Agnese Egliņa un sitamisntrumentālists Reinis Tomiņš  atskaņos Romualda Kalsona, Jēkaba Jančevska, Pētera Vaska un Viļņa Šmīdberga kompozīcijas. Kā arvien būs arī pirmatskaņojumi. To autori šoreiz ir kompozīcijas meistars Arturs Maskats un jaunākās paaudzes komponists Henrijs Poikāns, kurš šobrīd studē apmaiņas programmā Nīderlandē, Amsterdamas konservatorijā.

«Varētu teikt, ka šajā programmā ir īstenojušies vairāki nelieli sapnīši, kurus, acīmredzot, atliek tikai izteikt skaļi un tie piepildās,» atklāj Katrīna Paula Felsberga. Talantīgā dziedātāja izpaužas dažādos tilos un žanriem, un ir jau vairāku starptautisko konkursu laureāte. Operpubliku Latvijā šā gada pavasarī savaldzināja viņas spilgtā debiju Cerlīnas lomā V.A. Mocarta operas Dons Žuāns jauniestudējumā Latvijas Nacionālajā operā.

Pirmoreiz kopā ar pianisti Agnesi Egliņu viņa muzicējusi komponista Jēkaba Jančevska autorkoncertā Botānika Salaspils Botāniskajā dārzā, atskaņojot divas Jēkaba Jančevska dziesmas, kuras izskanēs arī šajā koncertā. Pavasarī ierakstījušas šīs dziesmas Latvijas Radio fondos, abas ieminējušās, ka labprāt kopā sagatavotu pilnu koncertprogrammu. Jau rudenī nācis Pētera Vaska fonda vadītājas Regīnas Deičmanes piedāvājums veidot latviešu komponistu vokālās laikmetīgās kamermūzikas programmu. Ilgi nebijis jādomā, kuru pianistu uzrunāt un, dziedātājai par prieku, Agnese atsaucās.

Savukārt dziedātājas otrs sapnītis ir saistīts ar Artura Maskata jaundarbu. «Kad ar Agnesi plānojām programmu, vēlējāmies arī iekļaut kādu skaņdarbu, kas parādītu sitaminstrumentu krāšņumu, jo muzicēsim kopā ar daudzveidīgo perkusionistu Reini Tomiņu. Meklējot šādu skaņdarbu, Agnese piezvanīja  komponistam. Sagadījās, ka tas bija dienu pirms Ojāra Vācieša dzimšanas dienas 13.novembrī. Arturs minēja, ka katru gadu Vācieša dzimšanas dienā lasa viņa dzeju un izteica vēlmi uzrakstīt skaņdarbu balsij, klavierēm un sitaminstrumentiem ar Vācieša tekstu kā dāvanu dzejniekam. Kad Agnese to man pastāstīja, atmiņā atausa kāds pasens vakars, kad pēc koncerta, kurā skanēja Artura Maskata mūzika, es savai mammai teicu: «Ak, tas gan būtu skaisti, ja kādreiz man būtu iespēja pirmatskaņot kādu Maskata skaņdarbu…». Atliek tikai sapni izteikt skaļi,» secina Katrīna Paula Felsberga.

Pētera Vaska fonds sistemātiski atbalsta latviešu jauno komponistu jaunradi. Šogad jaundarbu radījis 21 gadu vecais, talantīgais komponists Henrijs Poikāns. «Ar Henriju iepazināmies šajā vasarā, kad viņš uzaicināja mani piedalīties sava jaundarba Par klausīšanos pirmatskaņojumā eksperimentālās mākslas festivālā Optižūns Ērgļos. Tā kā Henrijs ilgus gadus ir dziedājis korī Kamēr…, viņam nav jāskaidro, kā darbojas balss aparāts un ko labāk balsij nerakstīt. Man bija liels prieks, ka Henrijs atsaucās un radīja brīnišķīgu, meditatīvu un gada nogales noskaņai atbilstošu skaņdarbu Ar burtu m sākas Miers. Skaņdarba teksts ir tikai viens teikums: «Nonākt mierā, nedaudz paslēpties, tad doties.» Tas ir skaists atgādinājums mums visiem atcerēties, ka arī gada izskaņas laikā, kurš mēdz būt ļoti aizņemts, ir vajadzīgi brīži, kad ievilkt elpu, būt ar sevi, jo tikai tad ir iespējams doties tālāk un sniegt prieku citiem,» uzsver dziedātāja. Henrijs Poikāns atklāj, ka skaņdarbs Ar burtu m sākas Miers ir pirmā kompozīcija, kuru viņš uzrakstījis Amsterdamā. «Pilsēta ir liela, strauji pulsējoša, svarīgi katram atrast savu vietu tajā. Līdzās brīžiem, kuros dodos pasaulē, meklēju un strādāju, ir svarīgi arī brīži, kas pavadīti vienatnē. Svarīgi ir atgūt spēkus, atrast mieru, lai dotos tajā un darītu labu,» viņš saka. Lai gan Henrijs Poikāns vēl ir J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas students, viņa mūzika jau ir skanējusi Rīgas Domā, koncertzālē Ave sol, laikmetīgās mūzikas festivālā Decibels, jauniešu mākslas festivālā Optižūns u.c. Viņīs ir sadarbojies ar Latvijas Radio kori, ērģelnieci Ilzi Reini, horeogrāfi Luīzi Neilu Plukši, kori Laudate, LNSO metālpūšaminstrumentu kvintetu u.c. Henrijs Poikāns jau divreiz ir ieguvis 3. vietu Pētera Vaska fonda rīkotajā jauno komponistu konkursā (2021. un 2022. gadā), savukārt 2020. gadā saņēma mūziķu simpātiju balvu 23. Latviešu mūzikas svētkos Madonā. Kopš 2019. gada Henrijs dzied jauniešu korī Kamēr…, no kura, kā pats uzskata, iemācījies mīlestību pret vokālo mūziku.

Koncerta ieraksts.