Koncerti

Sestdien, 3. decembrī ziemas noskaņās pilī viesosies Latvijas lepnums – mūziķis Raimonds Pauls-, kurš sēdīsies pie klavierēm, kopā ar Māri Briežkalnu pie sitaminstrumentiem un Toivo Unt ar kontrabasa mākslu. Koncertā trio pievienosies īpaša viešņa – igauņu dziedātāja Sofia Rubina.
Koncertā mūziķi spēlēs Raimonda Paula mūziku no ieraksta “Pastaiga pa Rīgu”, kā arī dziesmas ar amerikāņu dzejnieka un producenta Gordona Pogodas (Gordon Pogoda) vārdiem.
Klausītāju ausis priecēs tādas dziesmas kā “Pastaiga pa Rīgu”, “Bright City Night”, “Līvu laukums”, “Rīgas balzāms” un citas.

Izcilākais latviešu populārās mūzikas autors un pianists Raimonds Pauls ir slavenākais komponists ne tikai Latvijā, bet tālu aiz tās robežām. Viņa mūzika skanējusi neskaitāmās valstīs, visprestižākajās koncertzālēs, un tas, pateicoties viņa unikālajām melodiķa dotībām. Maestro Paula bagātā radošā iztēle apvienojusi latviešu tautas mūzikas intonācijas, džeza, blūza, rokenrola, franču šansona, vācu šlāgera un tautiskās ziņģes intonācijas un elementus ar modē nākošiem strāvojumiem, allaž spējot radīt aktuālu, visiem interesantu un reizē ārkārtīgi demokrātisku mūziku.
(No mājaslapas raimondspauls.lv)

Koncertu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Koncerta ieraksts.

2022. gada 3. septembrī Mazās Mežotnes pils 13. koncertsezonu noslēgs koncerts ar intīmāku un pārpasaulīgāku atmosfēru rudens ieskaņās. Pilī tiks uzņemtas mīļas viešņas – soprāns Inga Kalna un pianiste Diāna Ketlere -, un viņas uzstāsies ar latviešu vokālās kamermūzikas programmu, kurā vīdēs arī jaunas dzirkstis. Komponists Georgs Pelēcis īpaši šim koncertam un māksliniecēm ir sakomponējis vokālo ciklu ar Viļa Plūdoņa dzejoļiem.

Divu Pētera Vaska fonda pasūtītu jaundarbu pirmatskaņojumi gaidāmi latviešu komponistu mūzikas programmā, kuru 30. jūlija vakarā Mazajā Mežotnes pilī piedāvās tradicionālais Pētera Vaska fonda koncerts “Pēteris Vasks ielūdz. Vasara. Mežotne”. Gaidāmais koncerts svin latviešu mūzikas daudzveidību un Mežotnes dabas iedvesmojošo skaistumu. Līdzās Ellas Mačēnas un Matīsa Čudara jaundarbu pirmatskaņojumiem programmā iekļauti Romualda Kalsona, Pētera Vaska un Maijas Einfeldes skaņdarbi. Klausītāji no jauna tiks iepazīstināti ar Jāņa Mediņa pēckara bēgļu gaitās Zviedrijā sacerēto otro Trio.

3. jūnijā Mazās Mežotnes pils 13. koncertsezonas otrajā koncertā klausītājus priecēs brālis un māsa Daumants (klavieres) un Madara (vijole) Liepiņi. Viņi atskaņos programmu, kurā spīdēs gan pašmāju, gan ārzemju komponistu daiļrade, apvienojoties neaizmirstamā koncertā. No ārzemju komponistu saraksta klausītāji atpazīs Maksu Rēgeru un vienmēr kolorīto Edvardu Grīgu. Toties no latviešu komponistiem skanēs Tālivaldis Ķeniņš, kā arī mūziķi koncertā pirmatskaņos Latvijā pazīstamās komponistes Agnetas Krilovas jaundarbu.

Koncerta ieraksts.

Maijā Mazās Mežotnes pils trīspadsmito koncertsezonu atklās Latvijā un citur pasaulē atzītu mūziķu trio – čelliste Anna Veselova, vijolniece Paula Šūmane un altiste Jevgēnija Frolova.
Koncertā tiks atskaņota izsmalcināta latviešu mūzikas programma. Klausītāji varēs dzirdēt tādu komponistu skaņdarbus, kā Tālivaldis Ķeniņš, Agris Engelmanis, Aivars Kalējs un Gundaris pone – visi plaši Latvijā un citur pazīstami komponisti, katrs ar savu unikālo mantojumu latviešu kamermūzikā. Koncerta programma solās būt daudzveidīga un neaizmirstama.
Katra no trio muzikantēm ir Latvijā un pasaulē pazīstama. Paula Šūmane ir daudzu starptautisku vijolnieku konkursu un Latvijas Lielās mūzikas balvas laureāte, Anna Veselova piedalījusies projektos Orhūsas simfoniskajā orķestrī, kā arī soloprojektos, un ierakstot mūziku kinofilmām, un Jevgēnijas Frolovas profesionālā pieredze ietver kamerorķestri Musica Vitae (Zviedrija), Kopenhāgenas Filharmonijas orķestri, kā arī kopš 2019. gada viņa ir “Kremerata Baltica” dalībniece.

Koncerta ieraksts.

25.septembrī plkst.19 noslēgs lielisks duets – pasaulslavenais latviešu tenors Aleksandrs Antoņenko un vairākkārtējs «Lielās Mūzikas balvas» laureāts, lieliskais Pianist Reinis Zarins. Koncertā skanēs G. Sviridova vokālā mūzika. Koncerts top ar VKKF atbalstu mērķprogrammas «KultūrELPA» ietvaros.