Koncerti

Koncerti drīzumā

Dalīties:

15.08.2026

Pētera Vaska kvartets
Koncertprogramma atzīmējot komponista 80 gadu jubileju

15.augustā plkst.19  tradicionālajā koncertā “Pēteris Vasks ielūdz. Vasara. Mežotne” piedalīsies vijolniece Magdalēna Geka, klarnetists Egīls Šēfers, čellists Kristaps Bergs un pianiste Iveta Cālīte.

Programma

Arvo Pärt (1935-) “Fratres” vijolei un klavierēm
Pēteris Vasks (1946-), “Episodi e canto perpetuo” klavieru trio
Olivier Messiaen (1908-1992) “Kvartets laika beigām” klarnetei, vijolei, čellam un klavierēm

Pētera Vaska kvartets ir īpašs projekts, kurā izcilā komponista jubilejas svinību koncerttūrei Latvijā un Eiropā apvienojušies četri izcili latviešu mūziķi. Programmas centrā ir Pētera Vaska 1985. gadā komponētais astoņdaļīgais klavieru trio “Episodi e Canto Perpetuo” jeb “Epizodes un mūžīgais dziedājums”. Ar katru epizodi (tās sauktas gan Misterioso, gan divas Burleskas) arvien pieaug dramatiskā spriedze, kas skaņdarba beigās transformējas mīlestības pilnā dziedājumā. Vasks neapšaubāmi iedvesmojies no Olivjē Mesiāna “Kvarteta laika beigām”, šī 20. gadsimta kamermūzikas šedevra astoņās daļās, kas komponēts 1941. gadā karagūstekņu nometnē. Savukārt programmas ievadā, pēc paša komponista lūguma, viņa domubiedra Arvo Perta skaņdarbs “Fratres” vijolei un klavierēm.

Vijolniece Magdalēna Geka ir viena no spožākajām un aktīvākajām jaunās paaudzes latviešu mūziķiem un plaši koncertē visā Eiropā kā soliste, kamermūziķe un orķestra koncertmeistare. Viņa ir “Lielās Mūzikas balvas 2025” laureāte, bet 2022.gadā saņēma prestižās Vācijas skaņu ieraksta balvas “Opus Klassik” nominācijas trīs kategorijās, tostarp kategorijā “Gada jaunais mākslinieks” par izdevniecības “Skani” izdoto Maijas Einfeldes vijoļsonāšu albumu duetā ar pianisti Ivetu Cālīti. Kopš 2022.gada pavasara viņa ir izcilā franču kvarteta “Akilone” pirmā vijole, bet kopš 2024.gada janvāra – Valsts kamerorķestra “Sinfonietta Rīga” koncertmeistare. Magdalēna ir daudzu starptautisku konkursu laureāte un kā soliste atskaņojusi tikpat kā visu nozīmīgāko vijoļmūzikas repertuāru ar dažādiem orķestriem Latvijā, Francijā, Vācijā un Ukrainā. 2024.–2025.gada sezonā viņa pirmatskaņoja divus vijoļkoncertus, kurus īpaši viņai rakstīja komponisti Platons Buravickis un Jānis Petraškevičs. 2015.gadā dibināja klavieru trio Sōra, kura sastāvā ar lieliem panākumiem piedalījās Eiropas nozīmīgākajos kamermūzikas festivālos, kā Verbjē festivāls Šveicē, Kuhmo kamermūzikas festivāls Somijā vai “Trakās dienas” Francijā. 2013.gadā viņa dibinājusi festivālu “Jaunie Latvijas kamermūziķi-Saulkrastiem”, bet 2015.gadā – “Ventspils kamermūzikas dienas”. Magdalēna Geka ieguvusi maģistra grādu Parīzes Nacionālajā augstākajā mūzikas un dejas konservatorijā (CNSMDP) vijoles un kameransambļa specialitātē, kur 2022.gadā noslēgusi studijas arī prestižajā «Mākslinieka diploma» (Artist Diploma) programmā. “Mākslinieka diplomu” kamermūziķa specialitātē viņa ieguvusi Karalienes Elizabetes Mūzikas kapelā (Queen Elisabeth Music Chapel) Beļģijā. Kopš 2020.gada rudens viņa spēlē izcilu Alessandro Gagliano 1734.gadā darinātu instrumentu, ko viņai laipni aizdevis fonds “Anima Musica” Parīzē.

Kristaps Bergs, dzimis 1986. gadā mūziķu ģimenē Rīgā, aizrāvies ar mūziku jau no mazotnes. 17 gadu vecumā viņš kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri Andra Nelsona vadībā atskaņoja Sensānsa 1. čella koncertu. Tajā pašā gadā tikšanās ar Matislavu Rostropoviču atstāja viņam vairāk jautājumu nekā atbilžu. No 2006. līdz 2015. gadam Vīne kļuva par viņa mājām. Viņš studēja Mūzikas un skatuves mākslas universitātē pie Reinharda Latzko un Heinriha Šifa, meklējot sevi šajā tradīciju ieskautajā vidē. Kristaps ieguvis pirmās vietas Brāmsa, Davidova un Dombrovska konkursos, saņēma universitātes Atzinības balvu un vairākkārt tika nominēts Latvijas Mūzikas Lielajai balvai. Orķestrim ir bijusi liela nozīme Kristapa profesionālajā dzīvē. Viņš ir vadījis Oslo Filharmonijas orķestra (2024) un Londonas Filharmonijas orķestra (2022.–2023.) čellu grupas, kā arī bijis Briseles Filharmonijas orķestra vadošais čellists (2016.–2025.). Viņš ir uzstājies ar Vīnes Filharmonijas orķestri, Londonas Filharmonijas orķestri un Eiropas Kamerorķestri. Tomēr viņa sirds joprojām ir saistīta ar solo un kamermūziku, mūziku, kas uzrunā maigi, bez bruņām. Viņš sadarbojies, citu starpā, ar Natāliju Priščepenko, Kristianu Altenburgeru, Džovanni Sollimu, Pēteri Vasku, Helmutu Lahenmanu un Eduardu Šmīderu. Viņa darbs ar mūsdienu komponistiem ir būtisks. Kad Arturs Maskats 2023. gadā veltīja viņam savu Otro čella koncertu, tas šķita kā neizteiktas sarunas turpinājums. Kristaps spēlē uz Lorenco Ventapane čella no 1836. gada, instrumenta, kas, tāpat kā viņš pats, nes savu vēsturi savā skanējumā.

Egīls Šēfers ir viens no Latvijas atzītākajiem klarnetistiem. Būdams dabisks solists, viņš ar neticamu vieglumu izpilda pat vissarežģītākos repertuāra skaņdarbus. Viņa spēle slavēta par tās augstu tehnisko meistarību un rūpīgo mākslinieciskumu, kas izsmalcināti līdz vissīkākajai detaļai. Pēc Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas absolvēšanas Šēfers turpināja pilnveidot savas izpildītājmākslas prasmes Stokholmā un vēlāk Amerikas Savienotajās Valstīs, Batlera universitātē Indianapolisā un Blūmingtonā. Viņš ir uzstājies visā pasaulē gan kā solists, gan kameransambļu un orķestru dalībnieks. Egīls pilnveidojis savas prasmes, mācoties pie daudziem starptautiski atzītiem klarnetistiem, tostarp Šella Inges Stevensona, Džona Graultija, Ričarda Stoltcmana, Čārlza Neidiha un Eli Ebana. Pie Ērika Hopriha viņš studēja agrīnās klarnetes spēles mākslu un Dānijā ieņēma 1.klarnetes vietu Odenses simfoniskajā orķestrī. Egīls Šēfers ir vairāku starptautisku konkursu laureāts un ir izdevis albumus ierakstu kompānijās Challenge Records, Odradek un SKANI. Šēfers pašlaik ir slavenā Dānijas pūšaminstrumentu kvinteta Carion dalībnieks un Latvijas Mūzikas informācijas centra direktors.

Iveta Cālīte ir Luksemburgā dzīvojoša latviešu pianiste. Pēc muzikālās pamatizglītības iegūšanas Latvijā Iveta pārcēlās uz Parīzi, lai studētu Alfreda Korto mūzikas augstkolā pie Žana Marka Luisadas. Kopš 2012. gada viņa studēja Stokholmas Karaliskajā mūzikas koledžā pie Stefana Bojstena un Matsa Vidlunda, kur ieguva maģistra grādu klavierspēlē un kamermūzikā, kā arī solista diplomu. Viņa ir Stokholmas Karaliskās mūzikas koledžas, Zviedrijas Karaliskās mūzikas akadēmijas un Ziemeļvalstu brīvmūrnieku ordeņa stipendiāte. Iveta ir kaislīga kamermūziķe un soliste. Viņa ir uzstājusies Ziemeļvalstīs, Baltijas valstīs, Amerikas Savienotajās Valstīs, Francijā un Vācijā. Viņa ir vairākkārt ierakstījusi mūziku Latvijas Radio, kā arī ierakstījusi mūsdienu mūziku ar Norvēģijas Radio simfonisko orķestri. Kā soliste Iveta uzstājusies ar Stokholmas Karaliskās mūzikas koledžas (KMH) simfonisko orķestri un stīgu orķestri/ 2021. gadā Iveta Cālīte un vijolniece Magdalēna Geka ierakstīja albumu ar latviešu komponistes Maijas Einfeldes vijoles sonātēm Latvijas nacionālajā ierakstu kompānijā SKANI. Šis ieraksts saņēma entuziastisku kritiķu atzinību gan vietējā, gan starptautiskā mērogā un trīs reizes tika nominēts prestižajai Vācijas Opus Klassik balvai. 2024. gadā Iveta un Magdalēna, kopā ar flautisti Ilonu Meiju, ierakstīja jaunu albumu ar Viļņa Šmīdberga kamermūziku ierakstu kompānijai SKANI.

Dalīties:

26.09.2026

26.septembra koncertā izcilā latviešu vijolniece Vineta Sareika pirmo reizi atskaņos Pētera Vaska “Vasaras sonāti” vijolei solo, savukārt kopā ar talantīgo franču pianisti Amanadini Savarī māksliniece interpretēs Karola Šimanovska ciklu “Trīs mīti vijolei un klavierēm, op. 30”: “Aretūzas strūklaka”, “Narciss” un “Driādas un Pāns”, Morisa Ravēla Sonāti vijolei un klavierēm nr.2, kā arī Džordža Geršvina / Jašas Heifeca Transkripcijas no operas “Porgijs un Besa”.

Koncerta sākums – plkst.19.

Piesakieties jaunumu saņemšanai epastā un uzziniet par jaunākajiem koncertiem pirmie!

Koncertu arhīvs

Dalīties:

10.08.2024

10.augustā plkst.19 Mazajā Mežotnes pilī norisināsies tradicionālais koncerts «Pēteris Vasks ielūdz. Vasara. Mežotne». Koncertā «Trio Baltia» interpretācijā skanēs Pētera Vaska «Castillo Interior» stīgu trio versijā, Gundegas Šmites jaundarbs «Baltie putni», Raivja Misjuna jaundarbs komponēts trio, Zoltāna Kodāja Intermeco stīgu trio Sol minorā, kā arī Ernsta fon Dohnāņi Serenāde Do mažorā, Op. 10.
«Trio Baltia» apvienojušās trīs izcilas mūziķes – vijolniece Paula Šūmane, altiste Jevgēnija Frolova un čelliste Anna Veselova. Visas trīs mākslinieces ieguvušas augstāko muzikālo izglītību Austrijā un sadarbojas jau kopš studiju laikiem. Vīnes gaisotnes iedvesmotas, viņas pievērsušās filigrānajam stīgu trio žanram un izveidojušas ansambli. Trio tika nominēts «Lielajai Mūzikas balvai» kategorijā «Gada koncerts» par Mazās Mežotnes pils 2022.gada sezonas atklāšanas koncertu sadarbībā ar Pētera Vaska fondu.

Biļetes: https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/137319

Dalīties:

21.06.2024

21.jūnijā Lielupes krastā Vaska fonda rīkotajā koncertā «Vasaras saulgriežu vakars Mežotnē» muzicēs kvartets «RIX» un jaunā operdziedātāja Brigita Čirkše (soprāns). Koncerta programmā iekļauts P. Vaska fonda pasūtinātais skaņdarbs – komponistes Selgas Mences tautas dziesmu apdares «Visa bija Jāņu zāle» balsij un klavieru kvartetam, Ludviga van Bethovena Klavieru kvartets Nr.1 Mi bemol mažorā, kā arī franču komponista Kamila Sensānsa Klavieru kvartets op.41.

Pētera Vaska fonds allaž publiku iepazīstina ar jaunajiem talantiem, un šogad tā būs topošā operdziedātāja Brigita Čirkše. Pašreiz viņa apgūst vokālo mākslu Florences Konservatorijā (Conservatorio Luigi Cherubini Firenze) un Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijā, kā arī piedalās divās Latvijas Nacionālās operas izrādēs – Franča Lehāra operetes «Jautrā atraitne» iestudējumā un Jāņa Lūsēna «Putnu operas» atjaunotajā iestudējumā.

«RIX» klavieru kvartets dibināts 1993. gadā, kad altiste Ilze Kļava, čellists Reinis Birznieks un vijolnieks Sandis Šteinbergs satikās pianista, profesora Jāņa Maļecka kameransambļa klasē Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Kvarteta dalībnieki pāris reižu gadā satiekas Rīgā, lai iestudētu, atskaņotu un ierakstītu koncertprogrammas. 2015.gadā kvartets «RIX» prezentēja Pētera Vaska mūziku prestižajā «Phillips Collection» koncertsērijā Vašingtonā.

Biļetes: https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/137318

Dalīties:

24.05.2024

24.maijā plkst. 19.00 ar programmu «I bērzs, i smilgas», atzīmējot Emiļa Melngaiļa 150 gadu jubileju, koncertsezonu atklās operdziedātāja Ieva Parša (alts) un pianists Andrejs Osokins. Koncerta programmā iekļauti skaņdarbi no abu mākslinieku kopīgi ierakstītā albuma «I bērzs, i smilgas» (tas klajā nāca 2022. gadā) – šā gada jubilāra Emiļa Melngaiļa un komponista Kristapa Pētersona kamermūzikas pērles; Pētera Vaska klavieru fantāzija «Izdegušās zemes ainavas»; pasaulslavenā ukraiņu komponista Valentīna Silvestrova darbi, kā arī komponista Jāņa Petraškeviča jaundarba pirmatskaņojums.

Dziedātājas Ievas Paršas uzmanības lokā atrodas galvenokārt laikmetīgā un latviešu
komponistu mūzika, taču viņa labprāt dzied arī baroka un romantisma repertuāru. Par latviešu komponistu solodziesmu un īpaši eksperimentālās lirikas pirmatskaņojumiem dziedātāja saņēmusi «Latviešu mūzikas balvu» (2008).
Andrejs Osokins ir pasaulē atzīts latviešu pianists, nozīmīgu starptautisko pianistu konkursu un «Lielās Mūzikas balvas» laureāts, kurš regulāri uzstājas leģendārās Eiropas koncertzālēs gan solo koncertos, gan kopā ar orķestriem izcilu diriģentu vadībā. Pianists regulāri rīko meistarklases Latvijā un ārvalstīs un vada savu klavieru klasi Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijā.

Biļetes: https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/137317

Dalīties:

27.12.2023

2023. gada 27. septembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Korē norisinājās Pētera Vaska fonda un Mazās Mežotnes pils ikgadējais Ziemassvētku labdarības koncerts “Gaismas nākšana”.

Koncertā uzstājās Vestards Šimkus (klavieres) un Elīna Šimkus (soprāns) ar latviešu Ziemassvētku melodijām. Koncertā izskanēja Viļņa Šmīdberga, Jāzepa Vītola, Edgara Ešenvalda, Jāzepa Mediņa, Jāņa Mediņa, Vestarda Šimkus un Pētera Vaska skaņdarbi, tai skaitā Jēkaba Jančevska jaundarba “Tik tīra debess” pirmatskaņojums.

Latviešu soprāns Elīna Šimkus ieguvusi maģistra grādu vokālajā mākslā Norvēģijas Mūzikas akadēmijā. Elīna ir laureāte VII Klaudijas Taevas starptautiskajā dziedāšanas konkursā jaunajiem operdziedātājiem. Piedalījusies Frīdemana Roliha, Elizabetes Nortbergas-Šulcas, Barbaras Dobretsbergeras un Rodžera Viņjona meistarklasēs. Kā viessoliste dziedātāja uzstājusies Francijas, Igaunijas, Lietuvas un Polijas opernamos. Viņa muzicējusi kopā ar Oslo Simfonisko orķestri, Tallinas Lamerorķestri, Igaunijas Nacionālās operas orķestri, LNSO, «Sinfonietta Rīga», Liepājas Simfonisko orķestri un baroka orķestri «Collegium Musicum Rīga». Piedalījusies mūzikas festivālos Valensijā, Diseldorfā, Oslo, Rīgā, Kijevā, Tartu, Tallinā un citur. Sadarbojusies ar diriģentiem Darelu Angu, Andresu Mustonenu, Risto Jostu, Janu Olu u.c.
Pianists Vestards Šimkus ir studējis Rīgā, Losandželosā, Madridē un Minhenē un viņa pedagogu vidū ir bijuši Sergejs Osokins, Teofils Biķis, Dmitrijs Baškirovs, Klaudio Martinezs-Mēners, Daniels Pollaks un Vadims Suhanovs, savukārt kompozīciju viņš apguvis pie Pētera Vaska. Būdams 1.vietas ieguvējs vairākos starptautiskos konkursos, tostarp – Marijas Kanalsas Starptautiskajā pianistu konkursā (Barselona, 2009), sāka gūt starptautisku atzinību, sadarbojoties ar BBC Filharmonijas orķestri, Birmingemas Simfonisko orķestri, Francijas Nacionālo orķestri un uzstājoties Lucernas, Šlēzvigas-Holšteinas, Reingavas u.c. festivālos. Vestards Šimkus dažkārt mēdz spēlēt arīdzan pilnībā improvizētas mūzikas koncertus,. Viņš ir arī komponists, kura darbus ir izdevis prestižais Vācijas apgāds «SCHOTT». Pianists ir divu klavierkoncertu, solo klaviermūzikas un kamermūzikas, kā arī kino un teātra mūzikas autors.

Koncertā iegūtie līdzekļi tiek ziedoti jaundarbu pasūtinājumiem un latviešu kamermūzikas turpmākai attīstībai.

 

Koncertu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

 

Koncerta ieraksts.

Dalīties:

12.11.2023

Pianists Reinis Zariņš 12. novembrī atskaņos programmu ar latviešu klaviermūziku, kas komponēta pavisam nesen un gandrīz bez izņēmuma rakstīta tieši Reinim Zariņam.

 

Goda vieta programmā būs atvēlēta komponistam Andrim Dzenītim viņa 45. jubilejas gadā, kā arī mūsu klasiķim Georgam Pelēcim, taču šajā klaviermūzikas vakarā skanēs arī Lindas Leimanes, Krista Auznieka un Matīsa Čudara skaņdarbi.

 

Patiesums un skaistums: šīs vērtības Reinis Zariņš meklē mūzikā, kuru izvēlas, interpretācijās, kuras veido, un sadarbībās ar citiem. Reinis ir viens no Latvijas ievērojamākajiem talantiem, dziļi pārdomātu interpretāciju meistars, spožs solists un prasmīgs kamermūziķis, četrkārtējs Latvijas Lielās mūzikas balvas laureāts (2011, 2013,2015, 2020) un Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks.

 

Koncertu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

 

Koncerta ieraksts.

Dalīties:

30.09.2023

30.septembrī plkst.19 Mazajā Mežotnes pilī ar programmu «Antique+» viesojās izcilais latviešu tenors Aleksandrs Antoņenko, turpinot svinēt savu 25. skatuves sezonu.

 

Šajā vakarā dziedātāja un koncertmeistares Lailas Holbergas sagatavotajā programmā skanēja Benedeto Marčello skaņdarbs «Quella fiamma», ārija «Se tu della mia morte» no Alesandro Skarlati 1697.gadā sarakstītās operas «La caduta de’ decemviri» 3.cēliena, Alesandro Stradellas skaņdarbs «Pieta, Signore», Džuzepes Džordāni ārija «Caro il mio ben», Frančesko Paolo Tosti ārijas «Ave Maria», «The last song» u.c., Kristofa Vilibalda Gluka koncertārijas «O, del mio dolce ardor» un «Spiagge amato» u.c. skaņdarbi.

Ukraiņu izcelsmes latviešu tenors #AleksandrsAntoņenko nu jau teju divdesmit gadus ir starptautiski atzītākais Latvijas tenors. Viņu aicina ievērojamākie pasaules operteātri Ņujorkā, Vīnē, Londonā, Romā, Milānā, Diseldorfā, Berlīnē, Frankfurtē, Minhenē, Grācā, Stokholmā, Atēnās un citur. Kopš debijas 2008. gadā Zalcburgas festivālā titullomā Džuzepes Verdi operā Otello, šekspīrisko pretrunu plosītais varonis ir mākslinieka spožākā vizītkarte.

 

Koncerta programma ar detalizētāku informāciju.