Koncerti

2023. gada 27. septembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Korē norisinājās Pētera Vaska fonda un Mazās Mežotnes pils ikgadējais Ziemassvētku labdarības koncerts “Gaismas nākšana”.

Koncertā uzstājās Vestards Šimkus (klavieres) un Elīna Šimkus (soprāns) ar latviešu Ziemassvētku melodijām. Koncertā izskanēja Viļņa Šmīdberga, Jāzepa Vītola, Edgara Ešenvalda, Jāzepa Mediņa, Jāņa Mediņa, Vestarda Šimkus un Pētera Vaska skaņdarbi, tai skaitā Jēkaba Jančevska jaundarba “Tik tīra debess” pirmatskaņojums.

Latviešu soprāns Elīna Šimkus ieguvusi maģistra grādu vokālajā mākslā Norvēģijas Mūzikas akadēmijā. Elīna ir laureāte VII Klaudijas Taevas starptautiskajā dziedāšanas konkursā jaunajiem operdziedātājiem. Piedalījusies Frīdemana Roliha, Elizabetes Nortbergas-Šulcas, Barbaras Dobretsbergeras un Rodžera Viņjona meistarklasēs. Kā viessoliste dziedātāja uzstājusies Francijas, Igaunijas, Lietuvas un Polijas opernamos. Viņa muzicējusi kopā ar Oslo Simfonisko orķestri, Tallinas Lamerorķestri, Igaunijas Nacionālās operas orķestri, LNSO, «Sinfonietta Rīga», Liepājas Simfonisko orķestri un baroka orķestri «Collegium Musicum Rīga». Piedalījusies mūzikas festivālos Valensijā, Diseldorfā, Oslo, Rīgā, Kijevā, Tartu, Tallinā un citur. Sadarbojusies ar diriģentiem Darelu Angu, Andresu Mustonenu, Risto Jostu, Janu Olu u.c.
Pianists Vestards Šimkus ir studējis Rīgā, Losandželosā, Madridē un Minhenē un viņa pedagogu vidū ir bijuši Sergejs Osokins, Teofils Biķis, Dmitrijs Baškirovs, Klaudio Martinezs-Mēners, Daniels Pollaks un Vadims Suhanovs, savukārt kompozīciju viņš apguvis pie Pētera Vaska. Būdams 1.vietas ieguvējs vairākos starptautiskos konkursos, tostarp – Marijas Kanalsas Starptautiskajā pianistu konkursā (Barselona, 2009), sāka gūt starptautisku atzinību, sadarbojoties ar BBC Filharmonijas orķestri, Birmingemas Simfonisko orķestri, Francijas Nacionālo orķestri un uzstājoties Lucernas, Šlēzvigas-Holšteinas, Reingavas u.c. festivālos. Vestards Šimkus dažkārt mēdz spēlēt arīdzan pilnībā improvizētas mūzikas koncertus,. Viņš ir arī komponists, kura darbus ir izdevis prestižais Vācijas apgāds «SCHOTT». Pianists ir divu klavierkoncertu, solo klaviermūzikas un kamermūzikas, kā arī kino un teātra mūzikas autors.

Koncertā iegūtie līdzekļi tiek ziedoti jaundarbu pasūtinājumiem un latviešu kamermūzikas turpmākai attīstībai.

Koncertu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Koncerta ieraksts.

Pianists Reinis Zariņš 12. novembrī atskaņos programmu ar latviešu klaviermūziku, kas komponēta pavisam nesen un gandrīz bez izņēmuma rakstīta tieši Reinim Zariņam.

Goda vieta programmā būs atvēlēta komponistam Andrim Dzenītim viņa 45. jubilejas gadā, kā arī mūsu klasiķim Georgam Pelēcim, taču šajā klaviermūzikas vakarā skanēs arī Lindas Leimanes, Krista Auznieka un Matīsa Čudara skaņdarbi.

Patiesums un skaistums: šīs vērtības Reinis Zariņš meklē mūzikā, kuru izvēlas, interpretācijās, kuras veido, un sadarbībās ar citiem. Reinis ir viens no Latvijas ievērojamākajiem talantiem, dziļi pārdomātu interpretāciju meistars, spožs solists un prasmīgs kamermūziķis, četrkārtējs Latvijas Lielās mūzikas balvas laureāts (2011, 2013,2015, 2020) un Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks.

Koncertu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Koncerta ieraksts.

30.septembrī plkst.19 Mazajā Mežotnes pilī ar programmu «Antique+» viesojās izcilais latviešu tenors Aleksandrs Antoņenko, turpinot svinēt savu 25. skatuves sezonu.

Šajā vakarā dziedātāja un koncertmeistares Lailas Holbergas sagatavotajā programmā skanēja Benedeto Marčello skaņdarbs «Quella fiamma», ārija «Se tu della mia morte» no Alesandro Skarlati 1697.gadā sarakstītās operas «La caduta de’ decemviri» 3.cēliena, Alesandro Stradellas skaņdarbs «Pieta, Signore», Džuzepes Džordāni ārija «Caro il mio ben», Frančesko Paolo Tosti ārijas «Ave Maria», «The last song» u.c., Kristofa Vilibalda Gluka koncertārijas «O, del mio dolce ardor» un «Spiagge amato» u.c. skaņdarbi.

Ukraiņu izcelsmes latviešu tenors #AleksandrsAntoņenko nu jau teju divdesmit gadus ir starptautiski atzītākais Latvijas tenors. Viņu aicina ievērojamākie pasaules operteātri Ņujorkā, Vīnē, Londonā, Romā, Milānā, Diseldorfā, Berlīnē, Frankfurtē, Minhenē, Grācā, Stokholmā, Atēnās un citur. Kopš debijas 2008. gadā Zalcburgas festivālā titullomā Džuzepes Verdi operā Otello, šekspīrisko pretrunu plosītais varonis ir mākslinieka spožākā vizītkarte.

Koncerta programma ar detalizētāku informāciju.

Mazajā Mežotnes pilī 9. septembrī Trio Palladio – Reinis Zariņš (klavieres), Eva Bindere (vijole) un Kristīne Blaumane (čells) ar latviešu un vācu romantisma sintēzi vienā izsmalcinātā programmā ar Ludviga van Bēthovena «Klavieru trio do minorā Op.1 Nr. 3», Kristapa Pētersona «Nakts» un Johannesa Brāmsa «1. Klavieru trio si mažorā Op. 8».

Kopš trio dibināšanas 2015. gadā un debijas koncerta Londonas Vigmora zālē, trio regulāri koncertē Latvijā un pasaulē. Debijas albums ar Pētera Vaska darbiem saņēma prestižā žurnāla Gramophone Editor’s Choice kā viens no mēneša labākajiem ierakstiem. Trio 2019. gadā nominēts Latvijas Lielajai mūzikas balvai kategorijā “Par izcilu sniegumu gada garumā”. Viņu interpretācijas ir pārraidītas tiešraidē BBC Radio 3.

Koncerta ieraksts.

Koncerta programma ar detalizētāku informāciju.

Pētera Vaska fonda koncertā Pēteris Vasks ielūdz. Vasara. Mežotne 12. augustā uzstāsies franču stīgu kvartets Akilone, kura pirmā vijole ir latviešu vijolniece Magdalēna Geka. Šī kameransambļa izpildījumā skanēs Anrī Ditijē, Andra Dzenīša un Pētera Vaska mūzika.

Stīgu kvartets Akilone radies 2011. gadā Parīzē. Kvarteta mentors ir leģendārais Albana Berga stīgu kvarteta altists Hato Bejerle (Hatto Beyerle), kura vadībā jaunās mūziķes skolojās Eiropas kamermūzikas akadēmijā. 2016.gadā stīgu kvartets Akilone ieguva Grand Prix un Proquartet balvu prestižajā Bordo stīgu kvartetu konkursā Francijā, un ir ieguvis starptautisku atzinību ar krāsaino un smalko spēli, kā arī lielu stilistisko dažādību. Kvartets regulāri uzstājas uz Francijas un pasaules prestižākajām kamermūzikas skatuvēm: Munecugu (Munetsugu) zālē Nagojā, Japānā; Vigmora zālē Londonā, Lielbritānijā; Trevīzo Pilsētas teātrī Itālijā; Parīzes filharmonijā Francijā, Amsterdamas un Eindhovenes Muziekgebouw; Lista akadēmijā Budapeštā u. c. Francijā dzīvojošā ķīniešu komponiste Šu Jī (Xu Yi) kvartetam veltīja skaņdarbu Aquilone Lontano, iedvesmojoties no kvarteta nosaukuma, kas itāļu valodā nozīmē «gaisa pūķis» – kā metafora par saikni starp debesīm un zemi. Pirmatskaņojums notika Parīzes filharmonijā 2018.gada februārī. Tajā pašā gadā kvartets ierakstīja savu pirmo albumu ar Haidna, Mocarta un Šūberta kvartetiem, ko izdeva Francijas ierakstu kompānija Mirare. 2019.gadā režisore Kloē Perlemutere (Chloé Perlemuter) uzņēma par kvartetu Akilone dokumentālo filmu Četratā vai nekā (A quatre ou rien), ko vairākkārt demonstrējusi arī Francijas Televīzija.

Koncerta ieraksts.

Koncerta programma ar detalizētāku informāciju.

Kopā ar Valsts kamerorķestri Sinfonietta Rīga, diriģenta Andra Veismaņa vadībā, Vivaldi Gadalaikus atskaņos izcilais itāļu vijolnieks Džuzepe Giboni, kuru festivāla ietvaros būs iespēja satikt Mazajā Mežotnes pilī 14.jūlijā.

Džuzepe Giboni (2001) vijolspēli raksturo nevainojama tehnika un aizkustinoša emocionalitāte, kas uzrunā visplašāko klausītāju loku – kā prestižu konkursu žūrijas un lielpilsētu muzikālos gardēžus, tā arī melomānus nelielos Itālijas ciematiņos. Šis 2001. gadā dzimušais talants uzaudzis mūziķu ģimenē un pēc studijām pie itāļu meistariem, tostarp arī sava tēva, izcilību turpina spodrināt slavenajā Zalcburgas “Mozarteum”. 2021. gada oktobrī jauneklis kļuva par Paganīni konkursa laureātu, pēc 24 gadu pārtraukuma esot pirmais itāļu vijolnieks, kam izdevies apžilbināt šī prestižā starptautiskā notikuma žūriju! Savu pirmo albumu ieskaņojis jau 15 gadu vecumā “Warner Classics” paspārnē, Džuzepe Giboni turpina pārsteigt ar smalkām interpretācijām un skatuvisko šarmu.