Kalendārs

Drīzumā

“Vasaras saulgriežu vakars Mežotnē” – Kvartets RIX un Brigita Čirkše

2024.gada 21.Jūnijs

    21.jūnijā Lielupes krastā Vaska fonda rīkotajā koncertā «Vasaras saulgriežu vakars Mežotnē» muzicēs kvartets «RIX» un jaunā operdziedātāja Brigita Čirkše (soprāns). Koncerta programmā iekļauts P. Vaska fonda pasūtinātais skaņdarbs – komponistes Selgas Mences tautas dziesmu apdares «Visa bija Jāņu zāle» balsij un klavieru kvartetam, Ludviga van Bethovena Klavieru kvartets Nr.1 Mi bemol mažorā, kā arī franču komponista Kamila Sensānsa Klavieru kvartets op.41.

Pētera Vaska fonds allaž publiku iepazīstina ar jaunajiem talantiem, un šogad tā būs topošā operdziedātāja Brigita Čirkše. Pašreiz viņa apgūst vokālo mākslu Florences Konservatorijā (Conservatorio Luigi Cherubini Firenze) un Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijā, kā arī piedalās divās Latvijas Nacionālās operas izrādēs – Franča Lehāra operetes «Jautrā atraitne» iestudējumā un Jāņa Lūsēna «Putnu operas» atjaunotajā iestudējumā.

«RIX» klavieru kvartets dibināts 1993. gadā, kad altiste Ilze Kļava, čellists Reinis Birznieks un vijolnieks Sandis Šteinbergs satikās pianista, profesora Jāņa Maļecka kameransambļa klasē Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Kvarteta dalībnieki pāris reižu gadā satiekas Rīgā, lai iestudētu, atskaņotu un ierakstītu koncertprogrammas. 2015.gadā kvartets «RIX» prezentēja Pētera Vaska mūziku prestižajā «Phillips Collection» koncertsērijā Vašingtonā.

 

Biļetes: https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/137318

Pēteris Vasks ielūdz. Vasara. Mežotne – Trio Baltia

2024.gada 10.Augusts

    10.augustā plkst.19 Mazajā Mežotnes pilī norisināsies tradicionālais koncerts «Pēteris Vasks ielūdz. Vasara. Mežotne». Koncertā «Trio Baltia» interpretācijā skanēs Pētera Vaska «Castillo Interior» stīgu trio versijā, Gundegas Šmites jaundarbs «Baltie putni», Raivja Misjuna jaundarbs komponēts trio, Zoltāna Kodāja Intermeco stīgu trio Sol minorā, kā arī Ernsta fon Dohnāņi Serenāde Do mažorā, Op. 10.
«Trio Baltia» apvienojušās trīs izcilas mūziķes – vijolniece Paula Šūmane, altiste Jevgēnija Frolova un čelliste Anna Veselova. Visas trīs mākslinieces ieguvušas augstāko muzikālo izglītību Austrijā un sadarbojas jau kopš studiju laikiem. Vīnes gaisotnes iedvesmotas, viņas pievērsušās filigrānajam stīgu trio žanram un izveidojušas ansambli. Trio tika nominēts «Lielajai Mūzikas balvai» kategorijā «Gada koncerts» par Mazās Mežotnes pils 2022.gada sezonas atklāšanas koncertu sadarbībā ar Pētera Vaska fondu.

 

Biļetes: https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/137319

Georgijs Osokins Solokoncerts

2024.gada 7.Septembris

    7. septembrī plkst. 19.00 ar ekskluzīvu solokoncertu Mazajā Mežotnes pilī viesosies izcilais pianists Georgijs Osokins.

Pianistu Osokinu dinastijas jaunākais pārstāvis Georgijs Osokins plašu starptautisku ievērību guva 2015. gadā, vien 19 gadu vecumā piedaloties Starptautiskajā Šopēna konkursā. Jau vēl pirms konkursa fināla Georgijs Osokins saņēma uzaicinājumus uzstāties gan prestižajā festivālā «Šopēns un viņa Eiropa» Varšavā, gan doties pirmajā Japānas tūrē. Georgijs Osokins koncertējis Polijas Nacionālā radio simfoniskā orķestra koncertnamā Katovicē, Tokijas Metropoles teātrī; viņš uzstājies Šveicē, Vācijā, ASV u.c. Kopš 2018. gada Georgijs sadarbojas ar Gidonu Krēmeru, un līdzās Likā Debargam ir pirmais pianists, kurš «Kremerata Baltica» 22 gadu pastāvēšanas vēsturē kļuvis par orķestra pastāvīgo rezidējošo viesmākslinieku. 2019. gadā maijā «Piano Classics» laida klajā otro Georgija Osokina tvartu ar Sergeja Rahmaņinova opusiem, par kuru pianists saņēmis izcilas recenzijas no «Pizzicato», «Gramophone», «France Musique», Dānijas Radio u.c. Georgijs Osokins 2016.gadā saņēmis arī «Lielo Mūzikas balvu» kategorijā «Gada jaunais mākslinieks», savukārt 2021. gadā LMB viņš saņēma kategorijā «Par izcilu interpretāciju». Kad vien iespējams, Georgijs cenšas uzstāties arī Latvijā, un 7. septembrī būs patiešām ekskluzīva iespēja viņa vienīgo solokoncertu baudīt Lielupes krastā, Mazajā Mežotnes pilī.

 

Biļetes: https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/137320

Iepriekšējie

“I bērzs, i smilgas” Ieva Parša un Andrejs Osokins

2024.gada 24.Maijs

    24.maijā plkst. 19.00 ar programmu «I bērzs, i smilgas», atzīmējot Emiļa Melngaiļa 150 gadu jubileju, koncertsezonu atklās operdziedātāja Ieva Parša (alts) un pianists Andrejs Osokins. Koncerta programmā iekļauti skaņdarbi no abu mākslinieku kopīgi ierakstītā albuma «I bērzs, i smilgas» (tas klajā nāca 2022. gadā) – šā gada jubilāra Emiļa Melngaiļa un komponista Kristapa Pētersona kamermūzikas pērles; Pētera Vaska klavieru fantāzija «Izdegušās zemes ainavas»; pasaulslavenā ukraiņu komponista Valentīna Silvestrova darbi, kā arī komponista Jāņa Petraškeviča jaundarba pirmatskaņojums.

Dziedātājas Ievas Paršas uzmanības lokā atrodas galvenokārt laikmetīgā un latviešu
komponistu mūzika, taču viņa labprāt dzied arī baroka un romantisma repertuāru. Par latviešu komponistu solodziesmu un īpaši eksperimentālās lirikas pirmatskaņojumiem dziedātāja saņēmusi «Latviešu mūzikas balvu» (2008).
Andrejs Osokins ir pasaulē atzīts latviešu pianists, nozīmīgu starptautisko pianistu konkursu un «Lielās Mūzikas balvas» laureāts, kurš regulāri uzstājas leģendārās Eiropas koncertzālēs gan solo koncertos, gan kopā ar orķestriem izcilu diriģentu vadībā. Pianists regulāri rīko meistarklases Latvijā un ārvalstīs un vada savu klavieru klasi Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijā.

 

Biļetes: https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/137317

“Gaismas nākšana” LNB Korē

2023.gada 27.Decembris

    2023. gada 27. septembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Korē norisinājās Pētera Vaska fonda un Mazās Mežotnes pils ikgadējais Ziemassvētku labdarības koncerts “Gaismas nākšana”.

Koncertā uzstājās Vestards Šimkus (klavieres) un Elīna Šimkus (soprāns) ar latviešu Ziemassvētku melodijām. Koncertā izskanēja Viļņa Šmīdberga, Jāzepa Vītola, Edgara Ešenvalda, Jāzepa Mediņa, Jāņa Mediņa, Vestarda Šimkus un Pētera Vaska skaņdarbi, tai skaitā Jēkaba Jančevska jaundarba “Tik tīra debess” pirmatskaņojums.

Latviešu soprāns Elīna Šimkus ieguvusi maģistra grādu vokālajā mākslā Norvēģijas Mūzikas akadēmijā. Elīna ir laureāte VII Klaudijas Taevas starptautiskajā dziedāšanas konkursā jaunajiem operdziedātājiem. Piedalījusies Frīdemana Roliha, Elizabetes Nortbergas-Šulcas, Barbaras Dobretsbergeras un Rodžera Viņjona meistarklasēs. Kā viessoliste dziedātāja uzstājusies Francijas, Igaunijas, Lietuvas un Polijas opernamos. Viņa muzicējusi kopā ar Oslo Simfonisko orķestri, Tallinas Lamerorķestri, Igaunijas Nacionālās operas orķestri, LNSO, «Sinfonietta Rīga», Liepājas Simfonisko orķestri un baroka orķestri «Collegium Musicum Rīga». Piedalījusies mūzikas festivālos Valensijā, Diseldorfā, Oslo, Rīgā, Kijevā, Tartu, Tallinā un citur. Sadarbojusies ar diriģentiem Darelu Angu, Andresu Mustonenu, Risto Jostu, Janu Olu u.c.
Pianists Vestards Šimkus ir studējis Rīgā, Losandželosā, Madridē un Minhenē un viņa pedagogu vidū ir bijuši Sergejs Osokins, Teofils Biķis, Dmitrijs Baškirovs, Klaudio Martinezs-Mēners, Daniels Pollaks un Vadims Suhanovs, savukārt kompozīciju viņš apguvis pie Pētera Vaska. Būdams 1.vietas ieguvējs vairākos starptautiskos konkursos, tostarp – Marijas Kanalsas Starptautiskajā pianistu konkursā (Barselona, 2009), sāka gūt starptautisku atzinību, sadarbojoties ar BBC Filharmonijas orķestri, Birmingemas Simfonisko orķestri, Francijas Nacionālo orķestri un uzstājoties Lucernas, Šlēzvigas-Holšteinas, Reingavas u.c. festivālos. Vestards Šimkus dažkārt mēdz spēlēt arīdzan pilnībā improvizētas mūzikas koncertus,. Viņš ir arī komponists, kura darbus ir izdevis prestižais Vācijas apgāds «SCHOTT». Pianists ir divu klavierkoncertu, solo klaviermūzikas un kamermūzikas, kā arī kino un teātra mūzikas autors.

Koncertā iegūtie līdzekļi tiek ziedoti jaundarbu pasūtinājumiem un latviešu kamermūzikas turpmākai attīstībai.

 

Koncertu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

 

Koncerta ieraksts.

Reiņa Zariņa solokoncerts

2023.gada 12.Novembris

    Pianists Reinis Zariņš 12. novembrī atskaņos programmu ar latviešu klaviermūziku, kas komponēta pavisam nesen un gandrīz bez izņēmuma rakstīta tieši Reinim Zariņam.

 

Goda vieta programmā būs atvēlēta komponistam Andrim Dzenītim viņa 45. jubilejas gadā, kā arī mūsu klasiķim Georgam Pelēcim, taču šajā klaviermūzikas vakarā skanēs arī Lindas Leimanes, Krista Auznieka un Matīsa Čudara skaņdarbi.

 

Patiesums un skaistums: šīs vērtības Reinis Zariņš meklē mūzikā, kuru izvēlas, interpretācijās, kuras veido, un sadarbībās ar citiem. Reinis ir viens no Latvijas ievērojamākajiem talantiem, dziļi pārdomātu interpretāciju meistars, spožs solists un prasmīgs kamermūziķis, četrkārtējs Latvijas Lielās mūzikas balvas laureāts (2011, 2013,2015, 2020) un Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks.

 

Koncertu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

 

Koncerta ieraksts.

ANTIQUE+

2023.gada 30.Septembris

    30.septembrī plkst.19 Mazajā Mežotnes pilī ar programmu «Antique+» viesojās izcilais latviešu tenors Aleksandrs Antoņenko, turpinot svinēt savu 25. skatuves sezonu.

 

Šajā vakarā dziedātāja un koncertmeistares Lailas Holbergas sagatavotajā programmā skanēja Benedeto Marčello skaņdarbs «Quella fiamma», ārija «Se tu della mia morte» no Alesandro Skarlati 1697.gadā sarakstītās operas «La caduta de’ decemviri» 3.cēliena, Alesandro Stradellas skaņdarbs «Pieta, Signore», Džuzepes Džordāni ārija «Caro il mio ben», Frančesko Paolo Tosti ārijas «Ave Maria», «The last song» u.c., Kristofa Vilibalda Gluka koncertārijas «O, del mio dolce ardor» un «Spiagge amato» u.c. skaņdarbi.

Ukraiņu izcelsmes latviešu tenors #AleksandrsAntoņenko nu jau teju divdesmit gadus ir starptautiski atzītākais Latvijas tenors. Viņu aicina ievērojamākie pasaules operteātri Ņujorkā, Vīnē, Londonā, Romā, Milānā, Diseldorfā, Berlīnē, Frankfurtē, Minhenē, Grācā, Stokholmā, Atēnās un citur. Kopš debijas 2008. gadā Zalcburgas festivālā titullomā Džuzepes Verdi operā Otello, šekspīrisko pretrunu plosītais varonis ir mākslinieka spožākā vizītkarte.

 

Koncerta programma ar detalizētāku informāciju.

Trio Palladio

2023.gada 9.Septembris

    Mazajā Mežotnes pilī 9. septembrī Trio Palladio Reinis Zariņš (klavieres), Eva Bindere (vijole) un Kristīne Blaumane (čells) ar latviešu un vācu romantisma sintēzi vienā izsmalcinātā programmā ar Ludviga van Bēthovena «Klavieru trio do minorā Op.1 Nr. 3», Kristapa Pētersona «Nakts» un Johannesa Brāmsa «1. Klavieru trio si mažorā Op. 8».

Kopš trio dibināšanas 2015. gadā un debijas koncerta Londonas Vigmora zālē, trio regulāri koncertē Latvijā un pasaulē. Debijas albums ar Pētera Vaska darbiem saņēma prestižā žurnāla Gramophone Editor’s Choice kā viens no mēneša labākajiem ierakstiem. Trio 2019. gadā nominēts Latvijas Lielajai mūzikas balvai kategorijā “Par izcilu sniegumu gada garumā”. Viņu interpretācijas ir pārraidītas tiešraidē BBC Radio 3.

 

Koncerta ieraksts.

 

Koncerta programma ar detalizētāku informāciju.

Pēteris Vasks ielūdz. Vasara. Mežotne. un stīgu kvartets Akilone

2023.gada 12.Augusts

    Pētera Vaska fonda koncertā Pēteris Vasks ielūdz. Vasara. Mežotne 12. augustā uzstāsies franču stīgu kvartets Akilone, kura pirmā vijole ir latviešu vijolniece Magdalēna Geka. Šī kameransambļa izpildījumā skanēs Anrī Ditijē, Andra Dzenīša un Pētera Vaska mūzika.

Stīgu kvartets Akilone radies 2011. gadā Parīzē. Kvarteta mentors ir leģendārais Albana Berga stīgu kvarteta altists Hato Bejerle (Hatto Beyerle), kura vadībā jaunās mūziķes skolojās Eiropas kamermūzikas akadēmijā. 2016.gadā stīgu kvartets Akilone ieguva Grand Prix un Proquartet balvu prestižajā Bordo stīgu kvartetu konkursā Francijā, un ir ieguvis starptautisku atzinību ar krāsaino un smalko spēli, kā arī lielu stilistisko dažādību. Kvartets regulāri uzstājas uz Francijas un pasaules prestižākajām kamermūzikas skatuvēm: Munecugu (Munetsugu) zālē Nagojā, Japānā; Vigmora zālē Londonā, Lielbritānijā; Trevīzo Pilsētas teātrī Itālijā; Parīzes filharmonijā Francijā, Amsterdamas un Eindhovenes Muziekgebouw; Lista akadēmijā Budapeštā u. c. Francijā dzīvojošā ķīniešu komponiste Šu Jī (Xu Yi) kvartetam veltīja skaņdarbu Aquilone Lontano, iedvesmojoties no kvarteta nosaukuma, kas itāļu valodā nozīmē «gaisa pūķis» – kā metafora par saikni starp debesīm un zemi. Pirmatskaņojums notika Parīzes filharmonijā 2018.gada februārī. Tajā pašā gadā kvartets ierakstīja savu pirmo albumu ar Haidna, Mocarta un Šūberta kvartetiem, ko izdeva Francijas ierakstu kompānija Mirare. 2019.gadā režisore Kloē Perlemutere (Chloé Perlemuter) uzņēma par kvartetu Akilone dokumentālo filmu Četratā vai nekā (A quatre ou rien), ko vairākkārt demonstrējusi arī Francijas Televīzija.

 

Koncerta ieraksts.

 

Koncerta programma ar detalizētāku informāciju.

Giuseppe Giboni un Senās mūzikas festivāls

2023.gada 14.Jūlijs

    Kopā ar Valsts kamerorķestri Sinfonietta Rīga, diriģenta Andra Veismaņa vadībā, Vivaldi Gadalaikus atskaņos izcilais itāļu vijolnieks Džuzepe Giboni, kuru festivāla ietvaros būs iespēja satikt Mazajā Mežotnes pilī 14.jūlijā.

Džuzepe Giboni (2001) vijolspēli raksturo nevainojama tehnika un aizkustinoša emocionalitāte, kas uzrunā visplašāko klausītāju loku – kā prestižu konkursu žūrijas un lielpilsētu muzikālos gardēžus, tā arī melomānus nelielos Itālijas ciematiņos. Šis 2001. gadā dzimušais talants uzaudzis mūziķu ģimenē un pēc studijām pie itāļu meistariem, tostarp arī sava tēva, izcilību turpina spodrināt slavenajā Zalcburgas “Mozarteum”. 2021. gada oktobrī jauneklis kļuva par Paganīni konkursa laureātu, pēc 24 gadu pārtraukuma esot pirmais itāļu vijolnieks, kam izdevies apžilbināt šī prestižā starptautiskā notikuma žūriju! Savu pirmo albumu ieskaņojis jau 15 gadu vecumā “Warner Classics” paspārnē, Džuzepe Giboni turpina pārsteigt ar smalkām interpretācijām un skatuvisko šarmu.

Krēmers. Osokins. Dirvanauskaite

2023.gada 7.Jūlijs

    7. jūlijā Mazajā Mežotnes pilī viesosies pasaulslavenais vijolnieks Gidons Krēmers kopā ar pianistu Georgiju Osokinu un čellisti Giedri Dirvanauskaiti. Trio sastāvā viņi atskaņos Pētera Čaikovska Trio opus 50.

 

Visus atskaņojamos opusus ļoti mīlam. Middelheimā (Antverpenē) ir slimnīca, kurā Kančeli ārstējas pēc sirdstriekas. Šis sacerējums ir rakstīts par godu mediķiem un fizioterapeitiem, kuri viņu bija izglābuši. Fantastisks aspekts – komponistam izdevās noķert brīdi starp dzīvi un nāvi, spēcīgi parādot to mūzikā. Viss šajā skaņdarbā ir rakstīts it kā no komas stāvokļa. Jau kādu laiku mēs ar Gidonu spēlējam vēlīnās Mocarta sonātes. Katra ir absolūti unikāla. Mibemol mažora sonāti pirmo reizi atskaņosim Mežotnē. Pētera Čaikovska trio mūzika runā pati par sevi…

 

– Georgijs Osokins

 

Koncerta programma ar detalizētāku informāciju.

Māra Briežkalna kvintets – Latgalian Evergreens

2023.gada 23.Aprīlis

    2023. gada koncertsezonu Mazā Mežotnes pils atklās 23. aprīlī, mājīgajā koncertzālē Lielupes krastā kopā ar Māra Briežkalna kvintetu svinot pavasari, Starptautisko džeza dienu un kvinteta jaunā albuma Latgalian Evergreens izdošanu. Koncerts būs programmas Latgalian Evergereens pirmatskaņojums Latvijā. Jauno albumu Māris Briežkalns ierakstījis ar savu kvintetu, muzicējot kopā ar Viktoru Ritovu (klavieres), Kristapu Lubovu (saksofons), Raimondu Macatu (taustiņinstrumenti, mutes harmonikas) un Pēteri Liepiņu (bass). Koncertā Mazajā Mežotnes pilī kvinteta sastāvā spēlēja basists Andris Grunte. Ieraksta un koncertprogrammas īpašā viešņa bija tautas dziedātāja Biruta Ozoliņa – mūziķe ar radošu pieeju folkloras un džeza vokāla apvienošanā.
Albums un koncertprogramma Latgalian Evergreens ir turpinājums Māra Briežkalna kvinteta radošajam darbam ar latviešu tautas dziesmu mantojumu, kas aizsākts jau 1997. gadā. Albumā iekļauta un jaunu skanējumu ieguvusi arī Raimonda Paula oriģināldziesma Latgalei. Latvian Evergreen ir izsmalcināts instrumentālā džeza kamermūzikas albums. CD vāciņu grezno Kristīnes Kutepovas mākslas darbs. Albums ierakstīts Latvijas Radio 1. studijā, to izdod MMC Ieraksti (Mūsdienu mūzikas centrs).

 

Ineses Lūsiņas raksts.

 

Vairāk.

Gaismas nākšana latviešu kamermūzikā LNB jumta korē

2022.gada 28.Decembris

    Pētera Vaska fonda Ziemassvētku labdarības koncertā Gaismas nākšana, kas ik gadu notiek Latvijas Nacionālās bibliotēkas jumta korē, šogad 28. decembrī plkst. 17 latviešu uzlecošā operas zvaigzne, šobrīd Berlīnes Mākslu augstskolā studējošā Katrīna Paula Felsberga, pianiste Agnese Egliņa un sitamisntrumentālists Reinis Tomiņš  atskaņos Romualda Kalsona, Jēkaba Jančevska, Pētera Vaska un Viļņa Šmīdberga kompozīcijas. Kā arvien būs arī pirmatskaņojumi. To autori šoreiz ir kompozīcijas meistars Arturs Maskats un jaunākās paaudzes komponists Henrijs Poikāns, kurš šobrīd studē apmaiņas programmā Nīderlandē, Amsterdamas konservatorijā.

«Varētu teikt, ka šajā programmā ir īstenojušies vairāki nelieli sapnīši, kurus, acīmredzot, atliek tikai izteikt skaļi un tie piepildās,» atklāj Katrīna Paula Felsberga. Talantīgā dziedātāja izpaužas dažādos tilos un žanriem, un ir jau vairāku starptautisko konkursu laureāte. Operpubliku Latvijā šā gada pavasarī savaldzināja viņas spilgtā debiju Cerlīnas lomā V.A. Mocarta operas Dons Žuāns jauniestudējumā Latvijas Nacionālajā operā.

Pirmoreiz kopā ar pianisti Agnesi Egliņu viņa muzicējusi komponista Jēkaba Jančevska autorkoncertā Botānika Salaspils Botāniskajā dārzā, atskaņojot divas Jēkaba Jančevska dziesmas, kuras izskanēs arī šajā koncertā. Pavasarī ierakstījušas šīs dziesmas Latvijas Radio fondos, abas ieminējušās, ka labprāt kopā sagatavotu pilnu koncertprogrammu. Jau rudenī nācis Pētera Vaska fonda vadītājas Regīnas Deičmanes piedāvājums veidot latviešu komponistu vokālās laikmetīgās kamermūzikas programmu. Ilgi nebijis jādomā, kuru pianistu uzrunāt un, dziedātājai par prieku, Agnese atsaucās.

Savukārt dziedātājas otrs sapnītis ir saistīts ar Artura Maskata jaundarbu. «Kad ar Agnesi plānojām programmu, vēlējāmies arī iekļaut kādu skaņdarbu, kas parādītu sitaminstrumentu krāšņumu, jo muzicēsim kopā ar daudzveidīgo perkusionistu Reini Tomiņu. Meklējot šādu skaņdarbu, Agnese piezvanīja  komponistam. Sagadījās, ka tas bija dienu pirms Ojāra Vācieša dzimšanas dienas 13.novembrī. Arturs minēja, ka katru gadu Vācieša dzimšanas dienā lasa viņa dzeju un izteica vēlmi uzrakstīt skaņdarbu balsij, klavierēm un sitaminstrumentiem ar Vācieša tekstu kā dāvanu dzejniekam. Kad Agnese to man pastāstīja, atmiņā atausa kāds pasens vakars, kad pēc koncerta, kurā skanēja Artura Maskata mūzika, es savai mammai teicu: «Ak, tas gan būtu skaisti, ja kādreiz man būtu iespēja pirmatskaņot kādu Maskata skaņdarbu…». Atliek tikai sapni izteikt skaļi,» secina Katrīna Paula Felsberga.

Pētera Vaska fonds sistemātiski atbalsta latviešu jauno komponistu jaunradi. Šogad jaundarbu radījis 21 gadu vecais, talantīgais komponists Henrijs Poikāns. «Ar Henriju iepazināmies šajā vasarā, kad viņš uzaicināja mani piedalīties sava jaundarba Par klausīšanos pirmatskaņojumā eksperimentālās mākslas festivālā Optižūns Ērgļos. Tā kā Henrijs ilgus gadus ir dziedājis korī Kamēr…, viņam nav jāskaidro, kā darbojas balss aparāts un ko labāk balsij nerakstīt. Man bija liels prieks, ka Henrijs atsaucās un radīja brīnišķīgu, meditatīvu un gada nogales noskaņai atbilstošu skaņdarbu Ar burtu m sākas Miers. Skaņdarba teksts ir tikai viens teikums: «Nonākt mierā, nedaudz paslēpties, tad doties.» Tas ir skaists atgādinājums mums visiem atcerēties, ka arī gada izskaņas laikā, kurš mēdz būt ļoti aizņemts, ir vajadzīgi brīži, kad ievilkt elpu, būt ar sevi, jo tikai tad ir iespējams doties tālāk un sniegt prieku citiem,» uzsver dziedātāja. Henrijs Poikāns atklāj, ka skaņdarbs Ar burtu m sākas Miers ir pirmā kompozīcija, kuru viņš uzrakstījis Amsterdamā. «Pilsēta ir liela, strauji pulsējoša, svarīgi katram atrast savu vietu tajā. Līdzās brīžiem, kuros dodos pasaulē, meklēju un strādāju, ir svarīgi arī brīži, kas pavadīti vienatnē. Svarīgi ir atgūt spēkus, atrast mieru, lai dotos tajā un darītu labu,» viņš saka. Lai gan Henrijs Poikāns vēl ir J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas students, viņa mūzika jau ir skanējusi Rīgas Domā, koncertzālē Ave sol, laikmetīgās mūzikas festivālā Decibels, jauniešu mākslas festivālā Optižūns u.c. Viņīs ir sadarbojies ar Latvijas Radio kori, ērģelnieci Ilzi Reini, horeogrāfi Luīzi Neilu Plukši, kori Laudate, LNSO metālpūšaminstrumentu kvintetu u.c. Henrijs Poikāns jau divreiz ir ieguvis 3. vietu Pētera Vaska fonda rīkotajā jauno komponistu konkursā (2021. un 2022. gadā), savukārt 2020. gadā saņēma mūziķu simpātiju balvu 23. Latviešu mūzikas svētkos Madonā. Kopš 2019. gada Henrijs dzied jauniešu korī Kamēr…, no kura, kā pats uzskata, iemācījies mīlestību pret vokālo mūziku.

 

Koncerta ieraksts.