Koncerti

Koncerti drīzumā

Dalīties:

15.08.2026

Pētera Vaska kvartets
Koncertprogramma atzīmējot komponista 80 gadu jubileju

15.augustā plkst.19  tradicionālajā koncertā “Pēteris Vasks ielūdz. Vasara. Mežotne” piedalīsies vijolniece Magdalēna Geka, klarnetists Egīls Šēfers, čellists Kristaps Bergs un pianiste Iveta Cālīte.

Programma

Arvo Pärt (1935-) “Fratres” vijolei un klavierēm
Pēteris Vasks (1946-), “Episodi e canto perpetuo” klavieru trio
Olivier Messiaen (1908-1992) “Kvartets laika beigām” klarnetei, vijolei, čellam un klavierēm

Pētera Vaska kvartets ir īpašs projekts, kurā izcilā komponista jubilejas svinību koncerttūrei Latvijā un Eiropā apvienojušies četri izcili latviešu mūziķi. Programmas centrā ir Pētera Vaska 1985. gadā komponētais astoņdaļīgais klavieru trio “Episodi e Canto Perpetuo” jeb “Epizodes un mūžīgais dziedājums”. Ar katru epizodi (tās sauktas gan Misterioso, gan divas Burleskas) arvien pieaug dramatiskā spriedze, kas skaņdarba beigās transformējas mīlestības pilnā dziedājumā. Vasks neapšaubāmi iedvesmojies no Olivjē Mesiāna “Kvarteta laika beigām”, šī 20. gadsimta kamermūzikas šedevra astoņās daļās, kas komponēts 1941. gadā karagūstekņu nometnē. Savukārt programmas ievadā, pēc paša komponista lūguma, viņa domubiedra Arvo Perta skaņdarbs “Fratres” vijolei un klavierēm.

Vijolniece Magdalēna Geka ir viena no spožākajām un aktīvākajām jaunās paaudzes latviešu mūziķiem un plaši koncertē visā Eiropā kā soliste, kamermūziķe un orķestra koncertmeistare. Viņa ir “Lielās Mūzikas balvas 2025” laureāte, bet 2022.gadā saņēma prestižās Vācijas skaņu ieraksta balvas “Opus Klassik” nominācijas trīs kategorijās, tostarp kategorijā “Gada jaunais mākslinieks” par izdevniecības “Skani” izdoto Maijas Einfeldes vijoļsonāšu albumu duetā ar pianisti Ivetu Cālīti. Kopš 2022.gada pavasara viņa ir izcilā franču kvarteta “Akilone” pirmā vijole, bet kopš 2024.gada janvāra – Valsts kamerorķestra “Sinfonietta Rīga” koncertmeistare. Magdalēna ir daudzu starptautisku konkursu laureāte un kā soliste atskaņojusi tikpat kā visu nozīmīgāko vijoļmūzikas repertuāru ar dažādiem orķestriem Latvijā, Francijā, Vācijā un Ukrainā. 2024.–2025.gada sezonā viņa pirmatskaņoja divus vijoļkoncertus, kurus īpaši viņai rakstīja komponisti Platons Buravickis un Jānis Petraškevičs. 2015.gadā dibināja klavieru trio Sōra, kura sastāvā ar lieliem panākumiem piedalījās Eiropas nozīmīgākajos kamermūzikas festivālos, kā Verbjē festivāls Šveicē, Kuhmo kamermūzikas festivāls Somijā vai “Trakās dienas” Francijā. 2013.gadā viņa dibinājusi festivālu “Jaunie Latvijas kamermūziķi-Saulkrastiem”, bet 2015.gadā – “Ventspils kamermūzikas dienas”. Magdalēna Geka ieguvusi maģistra grādu Parīzes Nacionālajā augstākajā mūzikas un dejas konservatorijā (CNSMDP) vijoles un kameransambļa specialitātē, kur 2022.gadā noslēgusi studijas arī prestižajā «Mākslinieka diploma» (Artist Diploma) programmā. “Mākslinieka diplomu” kamermūziķa specialitātē viņa ieguvusi Karalienes Elizabetes Mūzikas kapelā (Queen Elisabeth Music Chapel) Beļģijā. Kopš 2020.gada rudens viņa spēlē izcilu Alessandro Gagliano 1734.gadā darinātu instrumentu, ko viņai laipni aizdevis fonds “Anima Musica” Parīzē.

Kristaps Bergs, dzimis 1986. gadā mūziķu ģimenē Rīgā, aizrāvies ar mūziku jau no mazotnes. 17 gadu vecumā viņš kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri Andra Nelsona vadībā atskaņoja Sensānsa 1. čella koncertu. Tajā pašā gadā tikšanās ar Matislavu Rostropoviču atstāja viņam vairāk jautājumu nekā atbilžu. No 2006. līdz 2015. gadam Vīne kļuva par viņa mājām. Viņš studēja Mūzikas un skatuves mākslas universitātē pie Reinharda Latzko un Heinriha Šifa, meklējot sevi šajā tradīciju ieskautajā vidē. Kristaps ieguvis pirmās vietas Brāmsa, Davidova un Dombrovska konkursos, saņēma universitātes Atzinības balvu un vairākkārt tika nominēts Latvijas Mūzikas Lielajai balvai. Orķestrim ir bijusi liela nozīme Kristapa profesionālajā dzīvē. Viņš ir vadījis Oslo Filharmonijas orķestra (2024) un Londonas Filharmonijas orķestra (2022.–2023.) čellu grupas, kā arī bijis Briseles Filharmonijas orķestra vadošais čellists (2016.–2025.). Viņš ir uzstājies ar Vīnes Filharmonijas orķestri, Londonas Filharmonijas orķestri un Eiropas Kamerorķestri. Tomēr viņa sirds joprojām ir saistīta ar solo un kamermūziku, mūziku, kas uzrunā maigi, bez bruņām. Viņš sadarbojies, citu starpā, ar Natāliju Priščepenko, Kristianu Altenburgeru, Džovanni Sollimu, Pēteri Vasku, Helmutu Lahenmanu un Eduardu Šmīderu. Viņa darbs ar mūsdienu komponistiem ir būtisks. Kad Arturs Maskats 2023. gadā veltīja viņam savu Otro čella koncertu, tas šķita kā neizteiktas sarunas turpinājums. Kristaps spēlē uz Lorenco Ventapane čella no 1836. gada, instrumenta, kas, tāpat kā viņš pats, nes savu vēsturi savā skanējumā.

Egīls Šēfers ir viens no Latvijas atzītākajiem klarnetistiem. Būdams dabisks solists, viņš ar neticamu vieglumu izpilda pat vissarežģītākos repertuāra skaņdarbus. Viņa spēle slavēta par tās augstu tehnisko meistarību un rūpīgo mākslinieciskumu, kas izsmalcināti līdz vissīkākajai detaļai. Pēc Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas absolvēšanas Šēfers turpināja pilnveidot savas izpildītājmākslas prasmes Stokholmā un vēlāk Amerikas Savienotajās Valstīs, Batlera universitātē Indianapolisā un Blūmingtonā. Viņš ir uzstājies visā pasaulē gan kā solists, gan kameransambļu un orķestru dalībnieks. Egīls pilnveidojis savas prasmes, mācoties pie daudziem starptautiski atzītiem klarnetistiem, tostarp Šella Inges Stevensona, Džona Graultija, Ričarda Stoltcmana, Čārlza Neidiha un Eli Ebana. Pie Ērika Hopriha viņš studēja agrīnās klarnetes spēles mākslu un Dānijā ieņēma 1.klarnetes vietu Odenses simfoniskajā orķestrī. Egīls Šēfers ir vairāku starptautisku konkursu laureāts un ir izdevis albumus ierakstu kompānijās Challenge Records, Odradek un SKANI. Šēfers pašlaik ir slavenā Dānijas pūšaminstrumentu kvinteta Carion dalībnieks un Latvijas Mūzikas informācijas centra direktors.

Iveta Cālīte ir Luksemburgā dzīvojoša latviešu pianiste. Pēc muzikālās pamatizglītības iegūšanas Latvijā Iveta pārcēlās uz Parīzi, lai studētu Alfreda Korto mūzikas augstkolā pie Žana Marka Luisadas. Kopš 2012. gada viņa studēja Stokholmas Karaliskajā mūzikas koledžā pie Stefana Bojstena un Matsa Vidlunda, kur ieguva maģistra grādu klavierspēlē un kamermūzikā, kā arī solista diplomu. Viņa ir Stokholmas Karaliskās mūzikas koledžas, Zviedrijas Karaliskās mūzikas akadēmijas un Ziemeļvalstu brīvmūrnieku ordeņa stipendiāte. Iveta ir kaislīga kamermūziķe un soliste. Viņa ir uzstājusies Ziemeļvalstīs, Baltijas valstīs, Amerikas Savienotajās Valstīs, Francijā un Vācijā. Viņa ir vairākkārt ierakstījusi mūziku Latvijas Radio, kā arī ierakstījusi mūsdienu mūziku ar Norvēģijas Radio simfonisko orķestri. Kā soliste Iveta uzstājusies ar Stokholmas Karaliskās mūzikas koledžas (KMH) simfonisko orķestri un stīgu orķestri/ 2021. gadā Iveta Cālīte un vijolniece Magdalēna Geka ierakstīja albumu ar latviešu komponistes Maijas Einfeldes vijoles sonātēm Latvijas nacionālajā ierakstu kompānijā SKANI. Šis ieraksts saņēma entuziastisku kritiķu atzinību gan vietējā, gan starptautiskā mērogā un trīs reizes tika nominēts prestižajai Vācijas Opus Klassik balvai. 2024. gadā Iveta un Magdalēna, kopā ar flautisti Ilonu Meiju, ierakstīja jaunu albumu ar Viļņa Šmīdberga kamermūziku ierakstu kompānijai SKANI.

Dalīties:

26.09.2026

26.septembra koncertā izcilā latviešu vijolniece Vineta Sareika pirmo reizi atskaņos Pētera Vaska “Vasaras sonāti” vijolei solo, savukārt kopā ar talantīgo franču pianisti Amanadini Savarī māksliniece interpretēs Karola Šimanovska ciklu “Trīs mīti vijolei un klavierēm, op. 30”: “Aretūzas strūklaka”, “Narciss” un “Driādas un Pāns”, Morisa Ravēla Sonāti vijolei un klavierēm nr.2, kā arī Džordža Geršvina / Jašas Heifeca Transkripcijas no operas “Porgijs un Besa”.

Koncerta sākums – plkst.19.

Piesakieties jaunumu saņemšanai epastā un uzziniet par jaunākajiem koncertiem pirmie!

Koncertu arhīvs

Dalīties:

31.07.2026

31. jūlijā Mazajā Mežotnes pilī ar solokoncertu viesosies izcilais latviešu pianists, “Lielās mūzikas balvas” laureāts Georgijs Osokins.

Koncerta programmā mākslinieks iekļāvis šā gada jubilāra – komponista Pētera Vaska – skaņdarbu “Mūzika vasaras vakaram” (atgādināsim, ka nesen šā opusa ieraksts nāca klajā skaņu ierakstu kompānijas “Deutsche Grammophon” paspārnē kā G. Osokina veltījums Pēterim Vaskam jubilejā), Franča Šūberta “Sonata-a-moll. D. 784”, Roberta Šūmaņa “Waldszenen op. 82”, kā arī citus skaņdarbus.

 

Programma
Arvo Perts – Für Alina
Pēteris Vasks – Mūzika vasaras vakaram
Francis Šūberts – Sonate a-moll D.784
Allegro giusto
Andante
Allegro vivace
Pārtraukums
Roberts Šūmanis – Waldszenen Op 82
Eintritt (Entrance)
Jäger auf der Lauer (Hunter on the Lookout)
Einsame Blumen (Lonely Flowers)
Verrufene Stelle (Haunted Place)
Freundliche Landschaft (Friendly Landscape)
Herberge (Wayside Inn)
Vogel als Prophet (Bird as Prophet)
Jagdlied (Hunting Song)
Abschied (Farewell)
Frideriks Šopēns – Polonaise-Fantasie op 61 As-dur

Pianists absolvējis Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolu, klavierspēli apguvis arī pie tēva, Latvijas Mūzikas akadēmijas profesora un pianista Sergeja Osokina, savu talantu izkopis prestižajā Džuljardaa skolā Ņujorkā, par kuras audzēkni kļuva 2015.gadā, kā arī regulāri piedalījies meistarklasēs pie izcilākajiem pasaules pianistiem un pedagogiem: Dmitrija Baškirova, Georga Fridriha Šenka u.c. 2015. gadā Georgijs kļuva gan par “Lielās Mūzikas balvas” laureātu, gan Friderika Šopēna pianistu konkursa Varšavā diplomandu, iemantojot vairāku mūzikas aģentūru interesi, iespēju koncertēt visā pasaulē un ierakstīt vairākus CD. Mākslinieks uzstājas kopā ar pasaules ievērojamākajiem orķestriem, tostarp “Tokyo New City”, „Amadeus”, kamerorķestri “Kremerata Baltica” un pasaulslaveno latviešu vijolnieku Gidonu Krēmeru, kā arī muzicē prestižās koncertzālēs: Elbas filharmonijā Hamburgā, “Gevandhaus” Leipcigā, Viktorijas zālē Ženēvā u.c., tāpat šovasar mākslinieks Latvijas klausītājus priecēs, uzstājoties projektā “Trīs Osokini” kopā ar brāli Andreju un tēvu Sergeju. Savukārt 2025. gada rudenī sadarbībā ar skaņu ierakstu kompāniju “Deutsche Grammophon” klajā nāca Georgija jaunākais veikums – albums “For Arvo”, kas bija pianista veltījums pasaulslavenajam igauņu komponistam Arvo Pertam viņa 90. dzimšanas dienā.

Dalīties:

28.06.2026

28.jūnijā plkst.18 Mazajā Mežotnes pilī ar īpašu Pētera Vaska jubilejai radītu koncertprogrammu viesosies “Trio Palladio” – vijolniece Eva Bindere, čelliste Kristīne Blaumane un pianists Reinis Zariņš. Programmas centrā – Pētera Vaska “Trīs skumju skaņdarbu” pirmatskaņojums Latvijā.

Trio Palladio apvienojušies trīs spilgti solisti, aizrautīgi kamermūziķi un godalgoti ierakstu mākslinieki — vijolniece Eva Bindere, čelliste Kristīne Blaumane un pianists Reinis Zariņš. Katrs no viņiem ir Lielās Mūzikas balvas laureāts, un 2024. gadā šī balva viņiem tika piešķirta kā Gada ansamblim. Trio Palladio debija Londonas Vigmora zālē tika dēvēta par “lielisku” (The Times), un viņu albums ar Pētera Vaska kamermūziku (Ondine) saņēma spožas recenzijas, tai skaitā, Gramophone Choice. Trio koncerti translēti BBC Radio 3, Polijas Radio un Latvijas Radio 3 viļņos.

Eva Bindere ir latviešu vijolniece. Studējusi pie Eduarda Šmīdera, Rafaela Oļega, kamermūziku pie Valtera Levina. Kad 1997. gadā Gidons Krēmers nodibināja kamerorķestri Kremerata Baltica, Bindere kļuva par tā koncertmeistari un vadīja orķestri piecpadsmit gadus, apceļojot pasauli un regulāri uzstājoties kā soliste un duetā kopā ar Krēmeru. Disks After Mozart, kurā Bindere ir arī soliste, saņēma Grammy balvu. Mūziķe ir bijusi Sinfonietta Rīga, Bergenas filharmonijas orķestra, Tallinas kamerorķestra, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra, Igaunijas Nacionālā simfoniskā orķestra, Orchestra Sinfonica Siciliana, Sudwestdeutsche Philharmonie Konstanz, Sinfonietta Basel un East West Chamber Orchestra koncertmeistare. Sadarbības projektos viņa vadījusi arī Kammerorchester Basel, Amsterdam Sinfonietta, Camerata Bern un Moscow Soloists. Īpaši tuva Binderei ir kamermūzika, un viņa uzstājusies kopā ar Yo Yo Ma, Katiu Buniatišvili, Juriju Bašmetu, Pjēru Amojalu, Reno Kapisonu, Hagen Quartet, Borisu Garlitski, Antuānu Tamestī, Maksimu Risanovu, Žerāru Kosē, Volframu Kristu, Aloīzu Pošu, Gotjē Kapisonu, Mario Brunello, Borisu Pergamenščikovu, Katju Skanavi, Leifu Ovi Ansnesu, Martinu Štatfeldu, Aleksandru Meļņikovu un Martinu Helmhenu.

Latviešu komponista Tālivalža Ķeniņa Vijoļkoncerta ieraksts (LNSO, diriģents Andris Poga) 2020. gadā saņēma lieliskas recenzijas un 3 Opus Klassik nominācijas. Kopš 2020. gada Bindere ir vijoles klases profesore Accademia Perosi Bjellā, Itālijā. Viņa ir arī starptautisku konkursu žūriju locekle un regulāri vada meistarklases Collegium Musicum Schloss Pommersfelden, Livorno festivālā, Gardas ezera festivālā un Jervi Stīgu akadēmijā. 2017. gada martā Bindere saņēma Latvijas Lielo mūzikas balvu. Mūziķe spēlē 1751. gada Ferdinando Landolfi vijoli, ko laipni aizdevis Fondazione ProCanale Milano.

Kristīne Blaumane ir viena no ievērojamākajām latviešu čellistēm, kas darbojas kā soliste, kamermūziķe un augsta līmeņa orķestra mūziķe. Uzstājusies kā soliste ar Londonas Filharmonisko orķestri, BBC Concert orķestri, Leipcigas Radio Simfonisko orķestri, Amsterdamas Sinfoniettu, orķestri Kremerata Baltica, Čikāgas Civic orķestri, orķestri “Britten Sinfonia”, Lietuvas Nacionālo Simfonisko orķestri, Lietuvas kamerorķestri, Tallinas kamerorķetri, Sofijas Solistiem, Plovdivas Operas orķestri, Nīderlandes pūtēju orķestri, Amsterdamas kapellu, kā arī ar visiem profesionālajiem orķestriem Latvijā. Sadarbojusies ar diriğentiem V.Jurovski, A.Boreiko, A.Nelsonu, L.Markizu, P.Undžjanu, K.Jarvi u.c.

K. Blaumanes iemīļotākais darbības lauks ir kamermūzika, kurā viņas partneri bijuši tādi izcili mūziķi kā I.Sterns, M.Maiskis, G.Krēmers, Jo Jo Ma, N.Znaiders, L.O.Andsness, D.Sitkoveckis, M.Kolinss, Ž.Jansena, Dž.Rahlins un daudzi citi. Viesojusies daudzos prestižos festivālos – Lokenhauzā, Zalcburgā, Verbjē, Jeruzalemē, Utrehtā, Amsterdamas Čello Biennale, Bāzelē un citur.

Kristīne aktīvi piedalās jaunās mūzikas atskaņošanā, un vairāki komponisti rakstījuši tieši viņai, kā piemēram, P.Plakidis, K.Pētersons, D.Tabakova, A.Vasiļjevs, E.Langere. Studējusi Latvijas Mūzikas Akadēmijā pie profesores E.Testeļecas un Gildhola Mūzikas Augstskolā pie prof. Stefana Popova. Latvijas Filharmonijas Gada Jaunā Mūziķa titula īpašniece (1995), LTV konkursa Alternatīva uzvarētāja. Lielās Mūzikas Balvas ieguvēja (2005; 2007). Kopš 2007. gada K. Blaumane ir Londonas Filharmoniskā orķestra čellu grupas koncertmeistare.

Skaistums un patiesums: šīs vērtības latviešu koncertpianists Reinis Zariņš meklē mūzikā, kuru izvēlas, interpretācijās, kuras veido, un sadarbībās ar citiem. Reinis ir viens no Latvijas talantiem, spožs solists un prasmīgs kamermūziķis. Uzsācis klavierspēles apguvi no septiņu gadu vecuma, Reinis debitēja kā solists ar orķestri jau deviņu gadu vecumā, un vēlāk guva godalgas vairākos starptautiskos pianistu konkursos. Reinis ir arī vairākkārtējs Latvijas Lielās mūzikas balvas laureāts un Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks. Reinis Zariņš ir piedalījies vairākos prestižos festivālos: Lucernas festivālā, Kremerata Baltica festivālā, Bātas, Norfolkas un Jaunskotijas starptautiskajos mūzikas festivālos. Viņš muzicējis pasaules labākajās koncertzālēs — Amsterdamas Concertgebouw, Ņujorkas Kārnegī Veila zālē, Londonas Vigmora zālē, Seulas Mākslu Centrā. Spēlējis ar diriģentiem Pjēru Bulēzu, Pēteru Etvešu, Pavlo Erasu-Kasado, Andri Pogu, kā arī muzicējis ar Londonas Filharmoniķiem, Kremerata Baltica, Ostrobotnijas kamerorķestri un Latvijas un Lietuvas orķestriem. Viņa koncerti translēti BBC Radio 3, Ziemeļvācijas Radio, Polijas Valsts Radio, un Latvijas raidstacijās. Reinis Zariņš ieskaņojis vairākus kritiķu augsti vērtētus albumus, veltītus latviešu komponistiem — Lūcijai Garūtai, Jāzepam Vītolam, Volfgangam Dārziņam, Andrim Dzenītim —, tā atspoguļojot Reiņa apņemšanos nest pasaulē labāko no Latvijas mūzikas. Reiņa pēdējie albumi veltīti Pēterim Vaskam — gan viņa klavierdarbiem, gan kamermūzikai (kopā ar Trio Palladio). Pēc mācībām Jāzepa Mediņa un Emīla Dārziņa mūzikas skolās studiju gaitas Reini veda uz Jēlas Universitātes Mūzikas skolu (ASV) un Londonas Karalisko Mūzikas akadēmiju.

Dalīties:

06.06.2026

6.jūnijā plkst.19 koncertā “Pēterim Vaskam – 80. Svinības” skanēs šim notikumam radīta koncertprogramma, kurā iekļauti sen nedzirdēti un nedaudz piemirsti instrumentālie skaņdarbi un dziesmas, kurus atskaņos komponista mūzikas draugi, sanākot kopā par godu  šim īpašajam notikumam: vijolniece Magdalēna Geka, altiste Jevgēnija Frolova, čelliste Guna Šnē, obojiste Amanda Tauriņa, kontrabasists Matīss Eisaks, trompetists Jenss Holms, akordeonists Artūrs Noviks, perkusionists Guntars Freibergs, pianiste Agnese Egliņa, kā arī Dailes teātra 10. studijas jaunie vokālisti Agate Grīnhofa, Katrīna Altenberga, Eduards Rediko un Ralfs Puzāns. Koncerta muzikālais konsultants – Juris Vaivods.

Dalīties:

17.05.2026

Atklājot jauno koncertsezonu, arī šopavasar Mazajā Mežotnes pilī skanēs džezs: 17. maijā plkst. 17 klausītāji aicināti izbaudīt koncertprogrammu “Māra Briežkalna Kvartets ft. Paula Saija un Eduards Rediko”. Jau tradicionāli šis koncerts top sadarbībā ar leģendāro bundzinieku un festivāla “Rīgas Ritmi” māksliniecisko direktoru Māri Briežkalnu.

Koncertā skanēs Maestro Raimonda Paula jaunākais veikums instrumentāla programma “Mans piedzīvojums…”, jaunā, talantīgā džeza dziedātāja Paula Saija izdziedās vēl nedzirdētas Raimonda Paula dziesmas, savukārt topošais muzikālais aktieris, dziedātājs un “Lielās Mūzikas balvas 2025” laureāts kategorijā “Gada jaunais mākslinieks” Eduards Rediko atdzīvinās labākās Latvijas mūzikas pērles.

Šajā pēcpusdienā pilī muzicēs Māra Briežkalna (sitaminstrumenti) kvartets: Viktors Ritovs (taustiņinstrumenti), Raimonds Macats (taustiņi, harmonikas), kā arī talantīgā jaunās paaudzes džeza mūziķe Beate Meirāne, kura perfekti pārvalda gan kontrabasu, gan elektrisko basģitāru. Koncertā varēs baudīt arī Ivara Ozola skaņas dizainu.

Dalīties:

27.12.2025

Ziedojums Pētera Vaska fonda jaundarbu tapšanai.

Kā ierasts, arī šogad laikā starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu – 27.decembrī – Spīķeru  koncertzālē izskanēs Pētera Vaska fonda rīkotais tradicionālais Ziemassvētku labdarības koncerts “Gaismas saukšana”. Koncerta sākums – plkst.18. 

Koncertā, kurš notiks jau vienpadsmito reizi, piedalīsies jaunā operdziedātāja Etīna Emīlija Saulīte (soprāns), vijolniece Magdalēna Geka un pianists Rihards Plešanovs, un tajā iegūtie līdzekļi tiks ziedoti jaundarbu pasūtinājumiem un latviešu kamermūzikas turpmākajai attīstībai.

Šajā vakarā viesmīlīgajā Spīķeru koncertzālē izskanēs Pētera Vaska skaņdarba “Castillo Interior” versijā klavierēm solo Latvijas pirmatskaņojums, Andra Dzenīša “Trīs Knuta Skujenieka dzejoļi”, Tālivalža Ķeniņa Divas solodziesmas soprānam un klavierēm un 1.sonāte vijolei un klavierēm, Olivjē Mesiāna “Tēma un variācijas” vijolei un klavierēm, Viļņa Šmīdberga “Trīs dziesmas Kunga godam” soprānam un klavierēm, Jāzepa Mediņa “Sapņojums” soprānam, vijolei un klavierēm u.c. skaņdarbi.

“Koncerta nosaukums «Gaismas saukšana» mums šajā gada tumšajā laikā skaisti atgādina, ka, pat ja tā nešķiet, gaisma ir mums pavisam tuvu un apkārt. Tāpēc esam izvēlējušies šo ziemas vakariem tik ļoti piestāvošo koncerta programmu,” pauž koncerta rīkotāji.

Pētera Vaska fonds darbojas jau vienpadsmito gadu, un ir veicinājis latviešu mūzikas un mākslas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, uzturēšanu un jaunradi. Katru gadu Pētera Vaska fonds uzrunā vairākus komponistus, aicinot radīt kamermūzikas jaundarbus. Fonda pastāvēšanas laikā pirmatskaņojumus piedzīvojuši vairāk nekā 30 jaundarbi. Jaundarbi tiek atskaņoti vairākos Pētera Vaska fonda rīkotajos koncertos Mazajā Mežotnes pilī, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā („Gaismas pilī”), Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā, Siguldas koncertzālē „Baltais flīģelis” un daudzās citās vietās.

2018. gadā Georgs Pelēcis ar Pētera Vaska fonda pasūtināto vokālo ciklu “Ne gudrība, ne dusmas nenāk prātā” ieguva Lielo Mūzikas balvu nominācijā “Gada jaundarbs”.

Pētera Vaska fonds ir izdevis albumu “Gaismā”, kurā ierakstītas fonda pasūtinātās kompozīcijas, kā arī izdevis sadarbībā ar mūzikas izdevniecību “Musica Baltica” pasūtināto jaundarbu notis, ar mērķi dāvināt tās Latvijas mūzikas skolām. Katru gadu Pētera Vaska fonds sadarbībā ar Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju rīko kompozīcijas studentu jaundarbu konkursu. Konkursa mērķis ir veicināt topošo komponistu jaunradi kamermūzikas žanros. Labāko konkursa skaņdarbu komponisti un interpreti tiek apbalvoti un iegūst iespēju tikt izraudzīti arī turpmākai sadarbībai.

Atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds

 

Vairāk informācijas:

Regīna Deičmane, Vaska fonda vadītāja

E-pasts: [email protected]

Dalīties:

19.09.2025

Koncertsezonas noslēgumā 19.septembrī būs iespēja izbaudīt izcilā latviešu pianista Daumanta Liepiņa solokoncertu, kurā mūziķis pirmatskaņos “Lielajai mūzikas balvai” nominētā komponista Aleksandra Avrameca jaundarbu. Koncertā skanēs arī Lūcijas Garūtas prelūdijas, Pētera Vaska “Vasaras vakara mūzika”, Johannesa Brāsma Sonāte un Kloda Debisī cikls “Estampi”.

“Daumanta interpretāciju kaisme un aizrautība ne tikai savaldzina, bet arī pārliecina – viņa domas un skaņdarba redzējums ir vienmēr skaidrs un patiess. Emocijas un dinamiskās gradācijas viņa spēlē var sasniegt galējās robežas, tomēr daudzslāņainajā formas reljefā vienmēr priecē arī intīmi liriskas atkāpes un reminiscences. Tā vien šķiet, ka pianistam ir svarīgi ne tikai apgūt tekstu, bet aizrakties līdz tā dziļākajai būtībai, atklāt tā virsuzdevumu un vēsti,” teikts kāda koncerta recenzijā.