Koncerti

20.augustā, plkst. 20:00 Mazajā Mežotnes pilī notiks jau tradicionālais koncerts „Pēteris Vasks ielūdz. Vasara. Mežotne”.

Svinot piecu gadu jubileju, Pētera Vaska fonds rīko Mākslas plenēra noslēguma koncertu, kurā uzstāsies LNO soliste, skaistās balss īpašniece Ieva Parša, kā arī divi lieliski instrumentālisti – pianiste Herta Hansena un čellists Ēriks Kiršfelds.

Latviešu vokālās kamermūzikas koncertā pirmastkaņojumu piedzīvos divi fonda pasūtinājumdarbi: Mārītes Dombrovskas un Rutas Paideres jaundarbi ar vēl viena šā gada jubilāra – dzejnieka Knuta Skujenieka – vārdiem.

Pēteris Vasks par fonda pasūtinājumdarbiem ir teicis: „Man vienmēr šķiet, ka mums ir tik ļoti labi dažādu gadagājumu komponisti, kuri varētu izdarīt daudz vairāk. Tāpēc mēs laiku pa laikam uzrunājam jaunos komponistus, lai viņi rakstītu skaņdarbus mūsu fondam. Manuprāt, tie ir vienmēr lieli svētki, kad rodas jauni skaņdarbi!”

Dziedātājas Ievas Paršas uzmanības lokā ir galvenokārt laikmetīgā un latviešu komponistu mūzika. Daudzu latviešu komponistu – Andra Dzenīša, Paula Dambja, Mārītes Dombrovskas, Gundegas Šmites, Kristapa Pētersona, Imanta Zemzara u.c. – darbi tapuši tieši Ievas Paršas balsij. Par latviešu komponistu solodziesmu un īpaši eksperimentālās vokālās lirikas pirmatskaņojumiem dziedātāja saņēmusi „Latviešu mūzikas balvu 2008”; nominēta „Lielajai Mūzikas balvai” (2008. un 2009.gadā). Lielu publikas atzinību izpelnījušās sadarbībā ar pianistu Aldi Liepiņu veidotās Ievas Paršas soloprogrammas „Spoži mirdzošais latvju pelēkais”, „Kādas sievietes stāsts” un „Dūdieviņš”.

Biļetes uz Mazās Mežotnes pils koncertiem var iegādāties „Biļešu Paradīzes” kasēs un pirms koncertiem – pasākuma norises vietā.

29.jūlijā,plkst. 20:00 Mazajā Mežotnes pilī klausītājiem būs iespēja baudīt  Lielās Mūzikas Balvas 2015 nominācijā “Gada jaunais mākslinieks” laureāta, izcilā latviešu pianista Georgija Osokina solokoncertu.

Georgijs atskaņos pasaulslaveno krievu komopinstu Sergeja Rahmaņinova un Aleksandra Skrjabina darbus, kā arī itāļu baroka komponista

Domeniko Skarlati un viena no pasaules ievērojamākajiem klaviermūzikas autoriem- poļu komponista Friderika Šopēna kompozīcijas.

Pianists ir beidzis  Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolu pie sava tēva professora Sergeja Osokina un  arī turpina izkopt meistarību Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, kā arī veiksmīgi apvieno solokarjeru ar mācībām prestižajā Džuljardas skolā Ņujorkā, par kuras audzēkni kļuva 2015.gadā. Pašlaik Regulāri piedalās meistarklasēs pie izcilākajiem pasaules pianistiem un pedagogiem, to skaitā pie Dmitrija Baškirova, Georga Fridriha Šenka, Einara StinNoklberga, Mihaila Voskresenska, Bernda Getckes u. c.

Desmit gados pirmo reizi uzstājās ar orķestri, atskaņojot Mocarta 20. klavierkoncertu ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri. Georgijs pagājušā gada rudenī kļuva par Friderika Šopēna pianistu konkursa Varšavā diplomandu, iemantojot vairāku mūzikas aģentūru interesi, iespēju koncertēt visā pasaulē un ierakstīt vairākus CD; šogad janvārī ieguva gan JVLMA un Swedbank Gada balvu. Divas reizes saņēmis Latvijas Kultūras ministrijas balvu par sasniegumiem mūzikā. Muzicē  kopā ar Varšavas Filhamonijas orķestri, Krakovas orķestri „Sinfonietta”, „Tokyo New City” orķestri, „Amadeus” kamerorķestri, Ļvovas simfonisko orķestri, “Wratislavia” kamerorķestri, Liepājas Simfonisko orķestri u.c.

Biļetes uz Mazās Mežotnes pils koncertiem varēs iegādāties „Biļešu Paradīzes” kasēs un pirms koncertiem – pasākuma norises vietā.

13.maijā sezonas atklāšanas koncertā Mazajā Mežotnes pilī, turpinot 2014.gadā aizsākto ciklu „Jauno talantu tramplīns”, uzstāsies vijolniece Magdalēna Geka (Latvija) un pianists Antuāns de Grolē (Antoine de Grolée; Francija).

Koncerta sākums – plkt.19.30.

Koncerta programmā skanēs Kloda Debisī Sonāte vijolei un klavierēm Sol mažorā, Lučiano Berio Sekvence VIII vijolei solo, Kamila Sen-Sānsa 1.sonāte vijolei un klavierēm Re minorā un Morisa Ravēla Rapsodija “Čigāniete” vijolei un klavierēm.

Vijolniece Magdalēna Geka (1992) pirms dažiem gadiem ieguvusi koncertmākslinieka diplomu Parīzes Reģionālajā konservatorijā, bet 2015.gadā ar augstāko novērtējumu – bakalaura grādu Parīzes Nacionālajā Mūzikas un Dejas konservatorijā, kur mācījās pie profesora Svetlina Ruseva. Šobrīd mūziķe turpina studijas maģistrantūrā, bet no šā gada septembra studēs arī Karalienes Elizabetes Mūzikas kapelā, Beļģijā pie slavenā „Artemis” stīgu kvarteta. Šogad mūziķe uzstāsies piedalīsies prestižajā Kuhmo Kamermūzikas festivālā Somijā, festivālā „La Roque d’Antheron” un LNSO „Vasarnīcā” Cēsīs, kā arī sniegs solokoncertus dažādās Eiropas valstīs.

Kā soliste viņa uzstājusies kopā ar orķestriem „Hamburgas Simfoniķi” (Hamburger Symphoniker), Špora filharmonijas orķestri (Deutsche Spohr Philharmonie), Čerņihivas filharmonijas simfonisko orķestri (Ukraina), Vidzemes Kamerorķestri, Liepājas Simfonisko orķestri un citiem; bijusi dažādu meistarklašu dalībniece. Kopš 2012.gada spēlē Jaunajā Eiropas kamerorķestrī Francijā un kopš 2014.gada arī ir „Kremerata Baltica” vijolniece.

Magdalēna Geka ir ļoti aktīva kamermūziķe, un ar viņas iniciatīvu tapis festivāls „Jaunie Latvijas kamermūziķi – Saulkrastiem”, kas vasarā pulcē ārzemēs studējošos latviešu studentus aizraujošām kamermūzikas programmām. Kopā ar „Jaunajiem Kamermūziķiem” 2015.gada februārī un martā Magdalēna koncertēja vairākās  Latvijas pilsētās, kā arī Latvijas Radio studijā ierakstīja Dmitrija Šostakoviča „Klavieru kvintetu”. Tāpat viens no viņas mērķiem ir popularizēt mūsdienu klasisko mūziku. Viņa ir pirmatskaņojusi ap divdesmit jaundarbu gan solo, gan kamerorķestrī. Pēdējā laikā Magdalēna ir cieši sadarbojusies ar komponistiem Asiju Ahmetžanovu un Santu Bušs (Latvija), Gabrielu Sivaku un Karu Arndtu (Francija), Volfgangu Maršneru (Vācija). Kopš 2015.gada septembra spēlē klavieru trio „Sōra”, ar kuru jau uzvarējusi vairākos starptautiskos konkursos.

Savukārt Antuāns de Grolē (1984; Francija) ir viens no savas paaudzes spilgtākajiem pianistiem un aktīvākajiem kamermūziķiem. Būdams Margaritas Longas konkursa laureāts, viņš ir viens no savas paaudzes spilgtākajiem pianistiem un aktīvākajiem kamermūziķiem. Klavierspēli studējis Lionas Nacionālajā Konservatorijā pie Pjēra Pontjē, studijas turpinājis pie Hortenses Kartjē-Bresonas, kā arī Imolas Pianistu akadēmijā (Itālijā) pie Borisa Petrušanska. Viņš papildinājies meistarklasēs pie profesoriem Jevgēnija Mogiļevska, Valentīna Erbena u.c., tāpat vairākkārt bijis slavenā klaviermūzikas festivālā “La Roque d’Anthéron” rezidējošo ansambļu sastāvā. Antuāns ir slavenā Margaritas Longas konkursa laureātu, tāpat triumfējis konkursos „Flame” un „Teresa Llacuna”. Viņš kļuvis par Banque Populaire fonda, Šarla Ulmona fonda un ProMusicis starptautiskās balvas laureātu.

Antuāns piedalījies daudzos festivālos, spēlējis teju visās svarīgākajās Francijas koncertzālēs, tāpat koncertējis Briselē, Romā, Londonā, Marokā, Spānijā un citviet pasaulē. Mūziķis spēlējis solo kopā ar Francijas Nacionālo orķestri, Lionas Nacionālo orķestri, Moldāvijas kamerorķestri, Varšavas Operas orķestri; viņš ir Parīzes Nacionālās konservatorijas profesoru Svetlina Ruseva vijoles un Mišela Štrausa čella klašu koncertmeistars.

Antuāns ir uzstājies gan Medici.tv, gan Francijas Radio, kur ieguvis klausītāju balvu. Kopš 2014.gada viņš ir festivāla „Muzikālie mirkļi Tarnā” mākslinieciskais vadītājs.

Biļetes uz Mazās Mežotnes pils koncertiem varēs iegādāties „Biļešu Paradīzes” kasēs un pirms koncertiem – pasākuma norises vietā.

Sadarbībā ar Pētera Vaska fondu.

Aicinām piedalīties Jaņa Rozentāla 150.gadadienas svinēšanā.

Piektdien, 2016. gada 11. martā, 19:00, Mazajā Mežotnes pilī

Īpaša koncertprogramma, iedvesmojoties no Jaņa Rozentāla gleznām “Arkādija” un “Portreti”, improvizētā Mākslinieku darbnīcā.

Solokoncerts

Evija Martinsone – soprāns

Agnese Egliņa – klavieres

Programmā – Latviešu komponistu solodziesmas ar J.Rozentāla gleznu vizualizācijām un sarunām.

Komponisti – R. Šūmanis, E. Grīgs, S. Bārbers, E. Dārziņš, M. Zariņš, P. Barisons

„Dziedātājas Evijas Martinsones un pianistes Agneses Egliņas soloprogramma ar Emīla Dārziņa, Pētera Barisona, Marģera Zariņa, Roberta Šūmaņa un Edvarda Grīga solodziesmām tapa speciāli šim pasākumam: mēs tai izvēlējāmies gan skaņdarbus, kas skanēja Jaņa Rozentāla dzīves laikā, gan dziesmas, ko savulaik izpildīja viņa dzīvesbiedre – somu operdīva Ellija Forseli,” teic P.Vaska fonda dibinātāja un Mazās Mežotnes pils īpašniece Regīna Deičmane, uzsverot: viņasprāt, šajā koncertā lieliski savienosies mūzika un māksla – lietas, kas jau kļuvušas par labu Mazās Mežotnes pils tradīciju un zīmolu.

„Kad domājām, kā atzīmēt Jaņa Rozentāla jubileju, pēkšņi pamanīju dziedātāju Eviju Martinsoni – lielisku dziedātāju, kura, manuprāt, gan visās sajūtās, gan vizuāli ir līdzīga Ellijai Forseli. Tādēļ šim projektam izvēlējāmies tieši Eviju, jo vēlējāmies, lai šis koncertiestudējums izteiktu laiku, kurā dzīvoja un savas gleznas radīja Janis Rozentāls,” uzsver Mazās Mežotnes pils saimniece, uzsverot – šis pasākums ir P.Vaska fonda un Mazās Mežotnes pils īpašais veltījums Jaņa Rozentāla jubilejas gadam.

Jāpiebilst, ka vakara gaitā Mazajā Mežotnes pilī darbosies improvizēta Mākslinieka darbnīca, kurā Jaņa Rozentāla tēlā iejutīsies gleznotājs un profesors Roberts Muzis, kurš gleznos Evijas Martinsones jeb savas kundzes Ellijas Forseli portretu; tāpat programmu papildinās sarunas un arīdzan režisora un operatora Gunta Lēmaņa veidotās audiovizuālās gleznas, kas tapušas, iedvesmojoties no Jaņa Rozentāla darbiem, kuros redzama mākslinieka dzīvesbiedre. „Esam pateicīgi Latvijas Nacionālajam Mākslas muzejam un tā direktorei Mārai Lācei, kura laipni mums atvēlēja šim projektam nepieciešamās Jaņa Rozentāla gleznas, kā arī Aijai Brasliņai, kura tās atlasīja,” norāda R.Deičmane.

Piedalīties pasākumā ir aicināti gan mākslinieki, kas pēdējo desmit gadu laikā viesojušies Mazajā Mežotnes pilī notiekošajos plenēros, gan mūziķi, gan komponisti, kuri rakstījuši jaundarbus Mazās Mežotnes pils koncertiem. Koncerta rīkotāji arī cer, ka šo projektu būs iespēja parādīt vēl kādā Jaņa Rozentāla jubilejai veltītajā pasākumā.

Pasākuma radošā komanda: Regīna Deičmane, Andris Deičmanis, Guntis Lēmanis, Roberts Muzis, Evija Martinsone, Agnese Egliņa, Aija Brasliņa.

Vairāk informācijas par pasākumu:

Regīna Deičmane,

[email protected]

tālr. 26455530

Jaunā  pianiste un komponiste Aurēlija Šimkus atskaņos Ingmara Zemzara jandarbu “Introdukcija un Pastorāle” un savu kompozīciju “Gaismas nākšana”.

Spīķeru kvartets, kura sastāvā spēlē  Marta Spārniņa, Anti Kortelainens, Ineta Abakuka un Ēriks Kiršfelds izpildīs Vaska stīgu kvartetu, kura neoficiālais nosaukums ir “Ziemassvētku kvartets”.

Koncertā tiks godināts  Spīķeru kvarteta pirmais mūzikas disks, kurā iekļautas Pētera Vaska kompozīcijas.

Kā uzsver komponists, šajos grūtajos laikos, ņemot vērā visu slikto kas notiek pasaulē, ir svarīgi uzturēt labas domas. Koncertā dominē gaismas tematika, simbolizējot visu gaišo un labo, ko sniedz Ziemassvētku laiks.

25.septembrī plkst. 20:00 Mazajā Mežotnes pilī ar sezonas noslēguma koncertu viesosies Māra Briežkalna kvintets ar latviešu komponistu muzikālajām tēmām programmā „Rothko in Jazz”

Māksla un mūzika vienuviet –  tāds ir latviešu mūzikas audiovizuālais projekts „Rothko in Jazz”, kas tiecas atspoguļot abstraktā ekspresionista Marka Rotko darbu noskaņu. Programma savu pirmatskaņojumu piedzīvoja šī gada 29. aprīlī Kenedija centrā Vašingtonā, ASV (John F. Kennedy Center for the Performing Arts).

„Rothko in Jazz” ir audiovizuāls projekts, ko veido desmit jaunas džeza kompozīcijas, kas sarakstītas konkrētiem Marka Rotko mākslas darbiem. Muzikālās tēmas radījuši latviešu komponisti Lolita Ritmanis, Ēriks Ešenvalds, Arturs Maskats, Rihards Dubra, Pēteris Vasks, Jēkabs Jančevskis, Vilnis Šmīdbergs, Jēkabs Nīmanis, Georgs Pelēcis un Raimonds Pauls. Aranžējumus veidojuši Māra Briežkalna kvinteta (MBQ) mūziķi – Māris Briežkalns (bungas), Viktors Ritovs (taustiņinstrumenti), Gints Pabērzs (saksofoni), Edvīns Ozols (kontrabass) un Raimonds Macats (elektriskais čells, mutes harmonikas).

Marks Rotko pats savu darbu noskaņu saucis par „dvēseļu stāvokļu portretējumiem” (the soul status portrayals) un šo noskaņu mūzikas valodā tiekušies radīt arī mūziķi. Projektu īpaši veicinājis Marka Rotko dēls Kristofers Rotko, dodot laipnu atļauju mākslas darbu izmantošanai. Koncerts ir lieliska iespēja izbaudīt audiovizuālu piedzīvojumu – programmas atskaņošanas laikā Marka Rotko darbi tiks projicēti uz skatuves. Lielākā daļa šo darbu, kas tapuši laika posmā no 1945. līdz 1969. gadam, plašākai sabiedrībai Latvijā šādā formātā nav bijuši apskatāmi.

Koncertā uzstāsies arī starptautiskā džeza mākslinieku konkursa „Riga Jazz Stage” laureāti – Kristīne Prauliņa un Oskars Ozoliņš. Kristīne Prauliņa ir „Riga Jazz Stage 2014” Grand Prix ieguvēja vokāla nominācijā. Oskars ir trompetists, konkursa „Riga Jazz Stage 2015” laureāts trompešu nominācijā un Latvijas Republikas Kultūras ministrijas balvas ieguvējs