Programmas centrā – latviešu mūzika. Pētera Vaska vārdiem runājot – «kurš gan cits spēlēs latviešu mūziku, ja ne mēs paši?». Pirmatskaņosim Agnetas Krilovas jaundarbu ar mums, latviešiem, pavisam intriģējošu nosakumu Purvītis. Koši pelēkais latvietis. Nesen saņemot notis un sākot iepazīt mūziku, bijām pārsteigti, cik precīzi komponistei izdevies skaņās atklāt tipisko Latvijas dabas ainavu ar mežiem, purviem, pļavām, putnu balsīm un vēja pūsmu – gluži kā Vilhelma Purvīša gleznās, kura simtpiecdesmitgadei skaņdarbs veltīts. Vēl programmā Tālivalža Ķeniņa 1. sonāte, kas mūsu repertuārā ir jau iemīļots skaņdarbs, arī ne tik bieži spēlētā Makša Rēgera Svīta la minorā un klasika – Edvarda Grīga 3. sonāte – viegls, romantisks lidojums augstu gaisā. Mazajā Mežotnes pilī vienmēr ir īpaši, un esam pārliecināti, ka arī šis vakars nebūs izņēmums. Jau savā pirmajā koncertā tieši pirms gada izbaudīju šo īpašo atmosfēru, ko rada gan apkārtnes daba un koncerta telpa, gan rīkotāji un viesi. Viss tur ir ļoti personiski. Pēterim Vaskam arī patīk personiskais: viņam patīk sastapties un parunāties ar cilvēkiem un arī mūzikā viņus iepazīt ļoti tuvu – intīmā, sirsnīgā gaisotnē. Var just, ka Mazajā Mežotnes pilī jau ir savas tradīcijas. Kamermūzikai ir jāskan tieši šādā gaisotnē!
Daumants Liepiņš
Piektdien 3. jūnijā plkst. 19.00 Mazajā Mežotnes pilī norisinājās sezonas otrais koncerts. Uzstājās pianists Daumants Liepiņš ar vijolnieci Madaru Liepiņu, atskaņojot Maksa Rēgera, Edvarda Grīga un Tālivalža Ķeniņa skaņdarbus. Tika pirmatskaņots arī komponistes Agnetas Krilovas jaundarbs “Purvītis. Koši pelēkais latvietis (Latvieša dvēseles dziesma Latvijas ainavā)” vijolei un klavierēm.
