Kalendārs

Iepriekšējie

TRĪS OSOKINI, LATVIEŠU KOMPONISTU KLAVIERMŪZIKA SAULGRIEŽU LAIKĀ.

2018.gada 22.Jūnijs

    22.jūnijā Lielupes krastā, Mazajā Mežotnes pilī izskanēs koncerts, kurā izcilie pianisti Sergejs, Georgijs un Andrejs Osokini atskaņos latviešu komponistu darbus no CD Trīs Osokini latviešu klaviermūzikā, kas nāca klajā šā gada sākumā. Sergejs Osokins albumā ir ieskaņojis Jāņa Zālīša un Jāņa Ivanova mūziku, Georgijs – Ādolfa Skultes un Pētera Vaska darbus, bet Andrejs Osokins – Artura Maskata un Jāzepa Vītola skaņdarbus.

„Mums bija ļoti svarīgi tieši uz Latvijas simtgadi parādīt latviešu mūziku visā tās krāšņumā, daudzveidībā un pierādīt, ka Latvija ir klasiskās mūzikas lielvalsts, tādēļ albuma programmu atlasījām paši. Ierakstījām gan vēl neatklātus, gan jau plaši zināmus klaviermūzikas šedevrus: Jāņa Zālīša klavierdarbus, Jāzepa Vītola „Dusi saldi, mans dēls” un Jāņa Ivanova vēlīnās prelūdijas, Jāzepa Vītola „Viļņu dziesmu”, Ādolfa Skultes „ Ariettu”, Pētera Vaska kompozīcijas no cikla „Gadalaiki”, kā arī vienam no mums veltīto Artura Maskata brīnišķīgo klavieru poēmu „Kazbegi.Tsminda-Sameba”, kurai iedvesmu autors smēlies Gruzijas ceļojumā,” stāsta pianists Andrejs Osokins.

Pētera Vaska fonda koncerts “Trio Sōra”

2017.gada 29.Jūlijs

    Šīs vasaras koncertsezonas ietvaros Mazajā Mežotnes pilī 29.jūlijā ikgadējā Pētera Vaska fonda rīkotajā koncertā uzstāsies “Trio Sōra”, kurā apvienojušās jaunas un talantīgas mūziķes no Latvijas, Francijas un Itālijas – Magdalēna Geka (Latvija; vijole), Polīne Šenē (Itālija; klavieres) un Anžela Legaza ( Francija; čells). Koncerta sākums – plkst.20.

Jau sesto gadu Pētera Vaska fonds vasaras koncertam pasūtina skaņdarbus latviešu komponistiem, un šogad klavieru trio mūziku sacerējuši ievērību guvušie komponisti Platons Buravickis un Indra Riše. Koncertā skanēs arī Morisa Ravēla un Pētera Vaska mūzika.

“Trio Sōra” izveidojies 2015.gadā, un jau kļuvis par piecu starptautisku konkursu un balvu laureātu. Par uzvaru vienā no konkursiem trio ieguva iespēju ierakstīt debijas albumu, kas iznāca 2016.gada novembrī (Haidna, Bēthovena un Mendelszona trio) un jau saņēmis vairāku ekspertu atzinību. Tāpat “Trio Sōra” ieguvis prestižā Kuhmo kamermūzikas festivāla Somijā “Oļega Kagana piemiņas balvu” par labāko kameransambļa atskaņojumu.

IGO jubilejas koncerts SVINĪBAS

2017.gada 29.Jūnijs

    Ceturtdiena, 2017 .gada 29. jūnijs, 20:00
Mazā Mežotnes pils

IGO jubilejas koncerts
SVINĪBAS
Mazās Mežotnes pils koncertzālē Lielupes krastā.

Igo ir uzaicinājis uz savu koncertu muzicēt īpašus viesus. Vakara gaitā viņam pievienosies Aivars Hermanis – ģitāra, Raimonds Macats – čells, Jānis Strazds – taustiņi, kā arī Marta Kauliņa – vibrafons un perkusijas.

Igo atklāj, ka koncertā skanēs mūzika sirdij.

Koncerts būs 2 daļās.

http://facebook.com/igomuzikasmenedzments

https://www.facebook.com/Igo.singer

DZEZS UN VIMBAS

2017.gada 9.Aprīlis

    

Ar atklāšanas pasākumu “Džezs un Vimbas” Mazā Mežotnes pils ieskandināja vasaras mākslas plenēru norisi, P.Vaska fonda koncertus un gastronomiskās meistarklases.

Ļaudis makšķerēja vimbas dienas garumā, tad baudīja gastronomiskos priekus ar leģendāro zupu un “Laimīgās govs” speciāli sagatavoto pārsteigumu.

Vakarā nepiespiestā chillautā notika Riga Jazz Stage viesu koncerts. (Māris Briežkalns) Uzstājās atzinību guvušais franču mākslinieks Robinsons Kourī ( Robinson Khoury), kurš uzvaras laurus plūca pērn konkursa kategorijā “Džeza trombons” un šī gada konkursa dalībnieks franču ģitārists Maikls Viliano (Michael Valeanu). Kopā ar viņiem jam session jaunā soliste Elīza Baķe Kvalitatīvs, viegls franču džezs! Pils saimnieki Andris un Regīna Deičmane prot uzņemt gan tuvus draugus, gan vēl neiepazītus interesentus savā producetā mākslas, kultūras un dzīves teritorijā.

p.s. Robinson Khoury (trombons) ir vairāku starptautisku godalgu ieguvējs, tostarp arī festivālu “Jazz à Vienne” un “A Doua De Jazz” laureāts. Mākslinieks piedalījies džeza festivālos Francijā, Itālijā, Spānijā, Kanādā, kā arī uzstājies uz Parīzes filharmonijas un citām pasaules slavenām skatuvēm. Robinson Khoury skanējumu raksturo melodiskums un elektrizējoša enerģija, un tajās apvienojas ietekmes no rock, pop un hip-hop stiliem.

Solokoncerts Rozentāla darbnīcā

2016.gada 26.Oktobris

    

Turpinot atzīmēt Jaņa Rozentāla jubilejas gadu un pieminot viņa mūzas – dzīvesbiedrenes Ellijas Forseli (Elli Forsell, 1871–1943) 145. dzimšanas dienu, 26. oktobrī plkst. 19:00 Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, sadarbībā ar Pētera Vaska fondu, notiks koncerts „Solokoncerts Rozentāla darbnīcā”.

Koncertā izcilās Latvijas Nacionālās operas solistes Evijas Martinsones sniegumā skanēs Ziemeļvalstu un latviešu vokālā kamermūzika: Emīla Dārziņa, Pētera Barisona, Marģera Zariņa, Roberta Šūmaņa un Edvarda Grīga solodziesmas, kā arī operu ārijas no Ellijas repertuāra

Improvizētajā mākslinieka darbnīcā būs iespēja iejusties 20. gadsimta sākuma mākslinieku ģimenes svinībās. Tāpat koncerta viesiem būs iespēja apskatīt izstādi “Janis Rozentāls (1866-1916) Māksla un tehnika“.

Norises vieta: Latvijas Nacionālais mākslas muzeja galvenā ēka, K. Valdemāra iela 10, Rīga

Cena: 15,00 EUR

Biļetes pieejamas Biļešu Paradīzes kasēs, www.bilesuparadize.lv

Visi koncerta ienākumi tiks ziedoti Vaska Fondam, jaunu skaņdarbu radīšanai.

Pētera Vaska fonda koncerts

2016.gada 20.Augusts

     20.augustā, plkst. 20:00 Mazajā Mežotnes pilī notiks jau tradicionālais koncerts „Pēteris Vasks ielūdz. Vasara. Mežotne”.

 

Svinot piecu gadu jubileju, Pētera Vaska fonds rīko Mākslas plenēra noslēguma koncertu, kurā uzstāsies LNO soliste, skaistās balss īpašniece Ieva Parša, kā arī divi lieliski instrumentālisti – pianiste Herta Hansena un čellists Ēriks Kiršfelds.

Latviešu vokālās kamermūzikas koncertā pirmastkaņojumu piedzīvos divi fonda pasūtinājumdarbi: Mārītes Dombrovskas un Rutas Paideres jaundarbi ar vēl viena šā gada jubilāra – dzejnieka Knuta Skujenieka – vārdiem.

Pēteris Vasks par fonda pasūtinājumdarbiem ir teicis: „Man vienmēr šķiet, ka mums ir tik ļoti labi dažādu gadagājumu komponisti, kuri varētu izdarīt daudz vairāk. Tāpēc mēs laiku pa laikam uzrunājam jaunos komponistus, lai viņi rakstītu skaņdarbus mūsu fondam. Manuprāt, tie ir vienmēr lieli svētki, kad rodas jauni skaņdarbi!”

Dziedātājas Ievas Paršas uzmanības lokā ir galvenokārt laikmetīgā un latviešu komponistu mūzika. Daudzu latviešu komponistu – Andra Dzenīša, Paula Dambja, Mārītes Dombrovskas, Gundegas Šmites, Kristapa Pētersona, Imanta Zemzara u.c. – darbi tapuši tieši Ievas Paršas balsij. Par latviešu komponistu solodziesmu un īpaši eksperimentālās vokālās lirikas pirmatskaņojumiem dziedātāja saņēmusi „Latviešu mūzikas balvu 2008”; nominēta „Lielajai Mūzikas balvai” (2008. un 2009.gadā). Lielu publikas atzinību izpelnījušās sadarbībā ar pianistu Aldi Liepiņu veidotās Ievas Paršas soloprogrammas „Spoži mirdzošais latvju pelēkais”, „Kādas sievietes stāsts” un „Dūdieviņš”.

Biļetes uz Mazās Mežotnes pils koncertiem var iegādāties „Biļešu Paradīzes” kasēs un pirms koncertiem – pasākuma norises vietā.

Georgijs Osokins solokoncerts.

2016.gada 29.Jūlijs

    29.jūlijā,plkst. 20:00 Mazajā Mežotnes pilī klausītājiem būs iespēja baudīt  Lielās Mūzikas Balvas 2015 nominācijā “Gada jaunais mākslinieks” laureāta, izcilā latviešu pianista Georgija Osokina solokoncertu.

Georgijs atskaņos pasaulslaveno krievu komopinstu Sergeja Rahmaņinova un Aleksandra Skrjabina darbus, kā arī itāļu baroka komponista

Domeniko Skarlati un viena no pasaules ievērojamākajiem klaviermūzikas autoriem- poļu komponista Friderika Šopēna kompozīcijas.

Pianists ir beidzis  Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolu pie sava tēva professora Sergeja Osokina un  arī turpina izkopt meistarību Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, kā arī veiksmīgi apvieno solokarjeru ar mācībām prestižajā Džuljardas skolā Ņujorkā, par kuras audzēkni kļuva 2015.gadā. Pašlaik Regulāri piedalās meistarklasēs pie izcilākajiem pasaules pianistiem un pedagogiem, to skaitā pie Dmitrija Baškirova, Georga Fridriha Šenka, Einara StinNoklberga, Mihaila Voskresenska, Bernda Getckes u. c.

Desmit gados pirmo reizi uzstājās ar orķestri, atskaņojot Mocarta 20. klavierkoncertu ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri. Georgijs pagājušā gada rudenī kļuva par Friderika Šopēna pianistu konkursa Varšavā diplomandu, iemantojot vairāku mūzikas aģentūru interesi, iespēju koncertēt visā pasaulē un ierakstīt vairākus CD; šogad janvārī ieguva gan JVLMA un Swedbank Gada balvu. Divas reizes saņēmis Latvijas Kultūras ministrijas balvu par sasniegumiem mūzikā. Muzicē  kopā ar Varšavas Filhamonijas orķestri, Krakovas orķestri „Sinfonietta”, „Tokyo New City” orķestri, „Amadeus” kamerorķestri, Ļvovas simfonisko orķestri, “Wratislavia” kamerorķestri, Liepājas Simfonisko orķestri u.c.

Biļetes uz Mazās Mežotnes pils koncertiem varēs iegādāties „Biļešu Paradīzes” kasēs un pirms koncertiem – pasākuma norises vietā.

“Jauno talantu tramplīns” Magdalēna Geka & Antuāns de Grolē

2016.gada 13.Maijs

    13.maijā sezonas atklāšanas koncertā Mazajā Mežotnes pilī, turpinot 2014.gadā aizsākto ciklu „Jauno talantu tramplīns”, uzstāsies vijolniece Magdalēna Geka (Latvija) un pianists Antuāns de Grolē (Antoine de Grolée; Francija).

Koncerta sākums – plkt.19.30.

Koncerta programmā skanēs Kloda Debisī Sonāte vijolei un klavierēm Sol mažorā, Lučiano Berio Sekvence VIII vijolei solo, Kamila Sen-Sānsa 1.sonāte vijolei un klavierēm Re minorā un Morisa Ravēla Rapsodija “Čigāniete” vijolei un klavierēm.

Vijolniece Magdalēna Geka (1992) pirms dažiem gadiem ieguvusi koncertmākslinieka diplomu Parīzes Reģionālajā konservatorijā, bet 2015.gadā ar augstāko novērtējumu – bakalaura grādu Parīzes Nacionālajā Mūzikas un Dejas konservatorijā, kur mācījās pie profesora Svetlina Ruseva. Šobrīd mūziķe turpina studijas maģistrantūrā, bet no šā gada septembra studēs arī Karalienes Elizabetes Mūzikas kapelā, Beļģijā pie slavenā „Artemis” stīgu kvarteta. Šogad mūziķe uzstāsies piedalīsies prestižajā Kuhmo Kamermūzikas festivālā Somijā, festivālā „La Roque d’Antheron” un LNSO „Vasarnīcā” Cēsīs, kā arī sniegs solokoncertus dažādās Eiropas valstīs.

Kā soliste viņa uzstājusies kopā ar orķestriem „Hamburgas Simfoniķi” (Hamburger Symphoniker), Špora filharmonijas orķestri (Deutsche Spohr Philharmonie), Čerņihivas filharmonijas simfonisko orķestri (Ukraina), Vidzemes Kamerorķestri, Liepājas Simfonisko orķestri un citiem; bijusi dažādu meistarklašu dalībniece. Kopš 2012.gada spēlē Jaunajā Eiropas kamerorķestrī Francijā un kopš 2014.gada arī ir „Kremerata Baltica” vijolniece.

Magdalēna Geka ir ļoti aktīva kamermūziķe, un ar viņas iniciatīvu tapis festivāls „Jaunie Latvijas kamermūziķi – Saulkrastiem”, kas vasarā pulcē ārzemēs studējošos latviešu studentus aizraujošām kamermūzikas programmām. Kopā ar „Jaunajiem Kamermūziķiem” 2015.gada februārī un martā Magdalēna koncertēja vairākās  Latvijas pilsētās, kā arī Latvijas Radio studijā ierakstīja Dmitrija Šostakoviča „Klavieru kvintetu”. Tāpat viens no viņas mērķiem ir popularizēt mūsdienu klasisko mūziku. Viņa ir pirmatskaņojusi ap divdesmit jaundarbu gan solo, gan kamerorķestrī. Pēdējā laikā Magdalēna ir cieši sadarbojusies ar komponistiem Asiju Ahmetžanovu un Santu Bušs (Latvija), Gabrielu Sivaku un Karu Arndtu (Francija), Volfgangu Maršneru (Vācija). Kopš 2015.gada septembra spēlē klavieru trio „Sōra”, ar kuru jau uzvarējusi vairākos starptautiskos konkursos.

Savukārt Antuāns de Grolē (1984; Francija) ir viens no savas paaudzes spilgtākajiem pianistiem un aktīvākajiem kamermūziķiem. Būdams Margaritas Longas konkursa laureāts, viņš ir viens no savas paaudzes spilgtākajiem pianistiem un aktīvākajiem kamermūziķiem. Klavierspēli studējis Lionas Nacionālajā Konservatorijā pie Pjēra Pontjē, studijas turpinājis pie Hortenses Kartjē-Bresonas, kā arī Imolas Pianistu akadēmijā (Itālijā) pie Borisa Petrušanska. Viņš papildinājies meistarklasēs pie profesoriem Jevgēnija Mogiļevska, Valentīna Erbena u.c., tāpat vairākkārt bijis slavenā klaviermūzikas festivālā “La Roque d’Anthéron” rezidējošo ansambļu sastāvā. Antuāns ir slavenā Margaritas Longas konkursa laureātu, tāpat triumfējis konkursos „Flame” un „Teresa Llacuna”. Viņš kļuvis par Banque Populaire fonda, Šarla Ulmona fonda un ProMusicis starptautiskās balvas laureātu.

Antuāns piedalījies daudzos festivālos, spēlējis teju visās svarīgākajās Francijas koncertzālēs, tāpat koncertējis Briselē, Romā, Londonā, Marokā, Spānijā un citviet pasaulē. Mūziķis spēlējis solo kopā ar Francijas Nacionālo orķestri, Lionas Nacionālo orķestri, Moldāvijas kamerorķestri, Varšavas Operas orķestri; viņš ir Parīzes Nacionālās konservatorijas profesoru Svetlina Ruseva vijoles un Mišela Štrausa čella klašu koncertmeistars.

Antuāns ir uzstājies gan Medici.tv, gan Francijas Radio, kur ieguvis klausītāju balvu. Kopš 2014.gada viņš ir festivāla „Muzikālie mirkļi Tarnā” mākslinieciskais vadītājs.

Biļetes uz Mazās Mežotnes pils koncertiem varēs iegādāties „Biļešu Paradīzes” kasēs un pirms koncertiem – pasākuma norises vietā.

Rozentālam 150

2016.gada 11.Marts

    Sadarbībā ar Pētera Vaska fondu.

Aicinām piedalīties Jaņa Rozentāla 150.gadadienas svinēšanā.

Piektdien, 2016. gada 11. martā, 19:00, Mazajā Mežotnes pilī

Īpaša koncertprogramma, iedvesmojoties no Jaņa Rozentāla gleznām “Arkādija” un “Portreti”, improvizētā Mākslinieku darbnīcā.

Solokoncerts

Evija Martinsone – soprāns

Agnese Egliņa – klavieres

Programmā – Latviešu komponistu solodziesmas ar J.Rozentāla gleznu vizualizācijām un sarunām.

Komponisti – R. Šūmanis, E. Grīgs, S. Bārbers, E. Dārziņš, M. Zariņš, P. Barisons

„Dziedātājas Evijas Martinsones un pianistes Agneses Egliņas soloprogramma ar Emīla Dārziņa, Pētera Barisona, Marģera Zariņa, Roberta Šūmaņa un Edvarda Grīga solodziesmām tapa speciāli šim pasākumam: mēs tai izvēlējāmies gan skaņdarbus, kas skanēja Jaņa Rozentāla dzīves laikā, gan dziesmas, ko savulaik izpildīja viņa dzīvesbiedre – somu operdīva Ellija Forseli,” teic P.Vaska fonda dibinātāja un Mazās Mežotnes pils īpašniece Regīna Deičmane, uzsverot: viņasprāt, šajā koncertā lieliski savienosies mūzika un māksla – lietas, kas jau kļuvušas par labu Mazās Mežotnes pils tradīciju un zīmolu.

„Kad domājām, kā atzīmēt Jaņa Rozentāla jubileju, pēkšņi pamanīju dziedātāju Eviju Martinsoni – lielisku dziedātāju, kura, manuprāt, gan visās sajūtās, gan vizuāli ir līdzīga Ellijai Forseli. Tādēļ šim projektam izvēlējāmies tieši Eviju, jo vēlējāmies, lai šis koncertiestudējums izteiktu laiku, kurā dzīvoja un savas gleznas radīja Janis Rozentāls,” uzsver Mazās Mežotnes pils saimniece, uzsverot – šis pasākums ir P.Vaska fonda un Mazās Mežotnes pils īpašais veltījums Jaņa Rozentāla jubilejas gadam.

Jāpiebilst, ka vakara gaitā Mazajā Mežotnes pilī darbosies improvizēta Mākslinieka darbnīca, kurā Jaņa Rozentāla tēlā iejutīsies gleznotājs un profesors Roberts Muzis, kurš gleznos Evijas Martinsones jeb savas kundzes Ellijas Forseli portretu; tāpat programmu papildinās sarunas un arīdzan režisora un operatora Gunta Lēmaņa veidotās audiovizuālās gleznas, kas tapušas, iedvesmojoties no Jaņa Rozentāla darbiem, kuros redzama mākslinieka dzīvesbiedre. „Esam pateicīgi Latvijas Nacionālajam Mākslas muzejam un tā direktorei Mārai Lācei, kura laipni mums atvēlēja šim projektam nepieciešamās Jaņa Rozentāla gleznas, kā arī Aijai Brasliņai, kura tās atlasīja,” norāda R.Deičmane.

Piedalīties pasākumā ir aicināti gan mākslinieki, kas pēdējo desmit gadu laikā viesojušies Mazajā Mežotnes pilī notiekošajos plenēros, gan mūziķi, gan komponisti, kuri rakstījuši jaundarbus Mazās Mežotnes pils koncertiem. Koncerta rīkotāji arī cer, ka šo projektu būs iespēja parādīt vēl kādā Jaņa Rozentāla jubilejai veltītajā pasākumā.

Pasākuma radošā komanda: Regīna Deičmane, Andris Deičmanis, Guntis Lēmanis, Roberts Muzis, Evija Martinsone, Agnese Egliņa, Aija Brasliņa.

Vairāk informācijas par pasākumu:

Regīna Deičmane,

regina.deicmane@gmail.com

tālr. 26455530

“Gaismas nākšana”

2015.gada 13.Decembris

    Jaunā  pianiste un komponiste Aurēlija Šimkus atskaņos Ingmara Zemzara jandarbu “Introdukcija un Pastorāle” un savu kompozīciju “Gaismas nākšana”.

Spīķeru kvartets, kura sastāvā spēlē  Marta Spārniņa, Anti Kortelainens, Ineta Abakuka un Ēriks Kiršfelds izpildīs Vaska stīgu kvartetu, kura neoficiālais nosaukums ir “Ziemassvētku kvartets”.

Koncertā tiks godināts  Spīķeru kvarteta pirmais mūzikas disks, kurā iekļautas Pētera Vaska kompozīcijas.

Kā uzsver komponists, šajos grūtajos laikos, ņemot vērā visu slikto kas notiek pasaulē, ir svarīgi uzturēt labas domas. Koncertā dominē gaismas tematika, simbolizējot visu gaišo un labo, ko sniedz Ziemassvētku laiks.