Koncerti

2023. gada koncertsezonu Mazā Mežotnes pils atklās 23. aprīlī, mājīgajā koncertzālē Lielupes krastā kopā ar Māra Briežkalna kvintetu svinot pavasari, Starptautisko džeza dienu un kvinteta jaunā albuma Latgalian Evergreens izdošanu. Koncerts būs programmas Latgalian Evergereens pirmatskaņojums Latvijā. Jauno albumu Māris Briežkalns ierakstījis ar savu kvintetu, muzicējot kopā ar Viktoru Ritovu (klavieres), Kristapu Lubovu (saksofons), Raimondu Macatu (taustiņinstrumenti, mutes harmonikas) un Pēteri Liepiņu (bass). Koncertā Mazajā Mežotnes pilī kvinteta sastāvā spēlēja basists Andris Grunte. Ieraksta un koncertprogrammas īpašā viešņa bija tautas dziedātāja Biruta Ozoliņa – mūziķe ar radošu pieeju folkloras un džeza vokāla apvienošanā.
Albums un koncertprogramma Latgalian Evergreens ir turpinājums Māra Briežkalna kvinteta radošajam darbam ar latviešu tautas dziesmu mantojumu, kas aizsākts jau 1997. gadā. Albumā iekļauta un jaunu skanējumu ieguvusi arī Raimonda Paula oriģināldziesma Latgalei. Latvian Evergreen ir izsmalcināts instrumentālā džeza kamermūzikas albums. CD vāciņu grezno Kristīnes Kutepovas mākslas darbs. Albums ierakstīts Latvijas Radio 1. studijā, to izdod MMC Ieraksti (Mūsdienu mūzikas centrs).

Ineses Lūsiņas raksts.

Vairāk.

Pētera Vaska fonda Ziemassvētku labdarības koncertā Gaismas nākšana, kas ik gadu notiek Latvijas Nacionālās bibliotēkas jumta korē, šogad 28. decembrī plkst. 17 latviešu uzlecošā operas zvaigzne, šobrīd Berlīnes Mākslu augstskolā studējošā Katrīna Paula Felsberga, pianiste Agnese Egliņa un sitamisntrumentālists Reinis Tomiņš  atskaņos Romualda Kalsona, Jēkaba Jančevska, Pētera Vaska un Viļņa Šmīdberga kompozīcijas. Kā arvien būs arī pirmatskaņojumi. To autori šoreiz ir kompozīcijas meistars Arturs Maskats un jaunākās paaudzes komponists Henrijs Poikāns, kurš šobrīd studē apmaiņas programmā Nīderlandē, Amsterdamas konservatorijā.

«Varētu teikt, ka šajā programmā ir īstenojušies vairāki nelieli sapnīši, kurus, acīmredzot, atliek tikai izteikt skaļi un tie piepildās,» atklāj Katrīna Paula Felsberga. Talantīgā dziedātāja izpaužas dažādos tilos un žanriem, un ir jau vairāku starptautisko konkursu laureāte. Operpubliku Latvijā šā gada pavasarī savaldzināja viņas spilgtā debiju Cerlīnas lomā V.A. Mocarta operas Dons Žuāns jauniestudējumā Latvijas Nacionālajā operā.

Pirmoreiz kopā ar pianisti Agnesi Egliņu viņa muzicējusi komponista Jēkaba Jančevska autorkoncertā Botānika Salaspils Botāniskajā dārzā, atskaņojot divas Jēkaba Jančevska dziesmas, kuras izskanēs arī šajā koncertā. Pavasarī ierakstījušas šīs dziesmas Latvijas Radio fondos, abas ieminējušās, ka labprāt kopā sagatavotu pilnu koncertprogrammu. Jau rudenī nācis Pētera Vaska fonda vadītājas Regīnas Deičmanes piedāvājums veidot latviešu komponistu vokālās laikmetīgās kamermūzikas programmu. Ilgi nebijis jādomā, kuru pianistu uzrunāt un, dziedātājai par prieku, Agnese atsaucās.

Savukārt dziedātājas otrs sapnītis ir saistīts ar Artura Maskata jaundarbu. «Kad ar Agnesi plānojām programmu, vēlējāmies arī iekļaut kādu skaņdarbu, kas parādītu sitaminstrumentu krāšņumu, jo muzicēsim kopā ar daudzveidīgo perkusionistu Reini Tomiņu. Meklējot šādu skaņdarbu, Agnese piezvanīja  komponistam. Sagadījās, ka tas bija dienu pirms Ojāra Vācieša dzimšanas dienas 13.novembrī. Arturs minēja, ka katru gadu Vācieša dzimšanas dienā lasa viņa dzeju un izteica vēlmi uzrakstīt skaņdarbu balsij, klavierēm un sitaminstrumentiem ar Vācieša tekstu kā dāvanu dzejniekam. Kad Agnese to man pastāstīja, atmiņā atausa kāds pasens vakars, kad pēc koncerta, kurā skanēja Artura Maskata mūzika, es savai mammai teicu: «Ak, tas gan būtu skaisti, ja kādreiz man būtu iespēja pirmatskaņot kādu Maskata skaņdarbu…». Atliek tikai sapni izteikt skaļi,» secina Katrīna Paula Felsberga.

Pētera Vaska fonds sistemātiski atbalsta latviešu jauno komponistu jaunradi. Šogad jaundarbu radījis 21 gadu vecais, talantīgais komponists Henrijs Poikāns. «Ar Henriju iepazināmies šajā vasarā, kad viņš uzaicināja mani piedalīties sava jaundarba Par klausīšanos pirmatskaņojumā eksperimentālās mākslas festivālā Optižūns Ērgļos. Tā kā Henrijs ilgus gadus ir dziedājis korī Kamēr…, viņam nav jāskaidro, kā darbojas balss aparāts un ko labāk balsij nerakstīt. Man bija liels prieks, ka Henrijs atsaucās un radīja brīnišķīgu, meditatīvu un gada nogales noskaņai atbilstošu skaņdarbu Ar burtu m sākas Miers. Skaņdarba teksts ir tikai viens teikums: «Nonākt mierā, nedaudz paslēpties, tad doties.» Tas ir skaists atgādinājums mums visiem atcerēties, ka arī gada izskaņas laikā, kurš mēdz būt ļoti aizņemts, ir vajadzīgi brīži, kad ievilkt elpu, būt ar sevi, jo tikai tad ir iespējams doties tālāk un sniegt prieku citiem,» uzsver dziedātāja. Henrijs Poikāns atklāj, ka skaņdarbs Ar burtu m sākas Miers ir pirmā kompozīcija, kuru viņš uzrakstījis Amsterdamā. «Pilsēta ir liela, strauji pulsējoša, svarīgi katram atrast savu vietu tajā. Līdzās brīžiem, kuros dodos pasaulē, meklēju un strādāju, ir svarīgi arī brīži, kas pavadīti vienatnē. Svarīgi ir atgūt spēkus, atrast mieru, lai dotos tajā un darītu labu,» viņš saka. Lai gan Henrijs Poikāns vēl ir J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas students, viņa mūzika jau ir skanējusi Rīgas Domā, koncertzālē Ave sol, laikmetīgās mūzikas festivālā Decibels, jauniešu mākslas festivālā Optižūns u.c. Viņīs ir sadarbojies ar Latvijas Radio kori, ērģelnieci Ilzi Reini, horeogrāfi Luīzi Neilu Plukši, kori Laudate, LNSO metālpūšaminstrumentu kvintetu u.c. Henrijs Poikāns jau divreiz ir ieguvis 3. vietu Pētera Vaska fonda rīkotajā jauno komponistu konkursā (2021. un 2022. gadā), savukārt 2020. gadā saņēma mūziķu simpātiju balvu 23. Latviešu mūzikas svētkos Madonā. Kopš 2019. gada Henrijs dzied jauniešu korī Kamēr…, no kura, kā pats uzskata, iemācījies mīlestību pret vokālo mūziku.

Koncerta ieraksts.

Sestdien, 3. decembrī ziemas noskaņās pilī viesosies Latvijas lepnums – mūziķis Raimonds Pauls-, kurš sēdīsies pie klavierēm, kopā ar Māri Briežkalnu pie sitaminstrumentiem un Toivo Unt ar kontrabasa mākslu. Koncertā trio pievienosies īpaša viešņa – igauņu dziedātāja Sofia Rubina.
Koncertā mūziķi spēlēs Raimonda Paula mūziku no ieraksta “Pastaiga pa Rīgu”, kā arī dziesmas ar amerikāņu dzejnieka un producenta Gordona Pogodas (Gordon Pogoda) vārdiem.
Klausītāju ausis priecēs tādas dziesmas kā “Pastaiga pa Rīgu”, “Bright City Night”, “Līvu laukums”, “Rīgas balzāms” un citas.

Izcilākais latviešu populārās mūzikas autors un pianists Raimonds Pauls ir slavenākais komponists ne tikai Latvijā, bet tālu aiz tās robežām. Viņa mūzika skanējusi neskaitāmās valstīs, visprestižākajās koncertzālēs, un tas, pateicoties viņa unikālajām melodiķa dotībām. Maestro Paula bagātā radošā iztēle apvienojusi latviešu tautas mūzikas intonācijas, džeza, blūza, rokenrola, franču šansona, vācu šlāgera un tautiskās ziņģes intonācijas un elementus ar modē nākošiem strāvojumiem, allaž spējot radīt aktuālu, visiem interesantu un reizē ārkārtīgi demokrātisku mūziku.
(No mājaslapas raimondspauls.lv)

Koncertu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Koncerta ieraksts.

2022. gada 3. septembrī Mazās Mežotnes pils 13. koncertsezonu noslēgs koncerts ar intīmāku un pārpasaulīgāku atmosfēru rudens ieskaņās. Pilī tiks uzņemtas mīļas viešņas – soprāns Inga Kalna un pianiste Diāna Ketlere -, un viņas uzstāsies ar latviešu vokālās kamermūzikas programmu, kurā vīdēs arī jaunas dzirkstis. Komponists Georgs Pelēcis īpaši šim koncertam un māksliniecēm ir sakomponējis vokālo ciklu ar Viļa Plūdoņa dzejoļiem.

Divu Pētera Vaska fonda pasūtītu jaundarbu pirmatskaņojumi gaidāmi latviešu komponistu mūzikas programmā, kuru 30. jūlija vakarā Mazajā Mežotnes pilī piedāvās tradicionālais Pētera Vaska fonda koncerts “Pēteris Vasks ielūdz. Vasara. Mežotne”. Gaidāmais koncerts svin latviešu mūzikas daudzveidību un Mežotnes dabas iedvesmojošo skaistumu. Līdzās Ellas Mačēnas un Matīsa Čudara jaundarbu pirmatskaņojumiem programmā iekļauti Romualda Kalsona, Pētera Vaska un Maijas Einfeldes skaņdarbi. Klausītāji no jauna tiks iepazīstināti ar Jāņa Mediņa pēckara bēgļu gaitās Zviedrijā sacerēto otro Trio.

3. jūnijā Mazās Mežotnes pils 13. koncertsezonas otrajā koncertā klausītājus priecēs brālis un māsa Daumants (klavieres) un Madara (vijole) Liepiņi. Viņi atskaņos programmu, kurā spīdēs gan pašmāju, gan ārzemju komponistu daiļrade, apvienojoties neaizmirstamā koncertā. No ārzemju komponistu saraksta klausītāji atpazīs Maksu Rēgeru un vienmēr kolorīto Edvardu Grīgu. Toties no latviešu komponistiem skanēs Tālivaldis Ķeniņš, kā arī mūziķi koncertā pirmatskaņos Latvijā pazīstamās komponistes Agnetas Krilovas jaundarbu.

Koncerta ieraksts.