Mazajā Mežotnes pilī skatāma mākslinieces Kristiānas Dimiteres darbu izlase, apkopojot gleznas, skulptūras un zīmējumus no dažādiem radošās darbības periodiem. Izstāde atklāj Kristiānai Dimiterei raksturīgo poētisko un simboliem piesātināto pasauli, kur bērnišķīga fantāzija savienojas ar eksistenciālām tēmām.
Salona telpā būs apskatāmi mākslinieces ciļņi “Puķu acis”, kuru klusā klātbūtne atgādina, ka puķes ir senas paradīzes liecinieces — it kā tās vēl glabātu atmiņu par pirmo dārzu un pasaules nevainību. Salonā eksponēta arī Kristiānas Dimiteres ikoniskā skulptūra “Šeherezāde” (2003), kā arī jaunākās gleznas un zīmējumi, kas apliecina mākslinieces spēju saglabāt rotaļīgu, intuitīvu un vienlaikus dziļi intelektuālu skatījumu uz pasauli.
Mušmires, vilki, pingvīni un citi tēli gleznās atklāj trauslu robežu starp sapni, atmiņu un realitāti, savukārt izgaismotā dinozaura maska kļūst par rotaļīgām durvīm uz pasauli, kurā viss, ko tu iedomājies ir iespējams. Indiāņi, degunradži un smēķējošs mēness koncertzālē piešķir telpai teatrālu un sirreālu noskaņu, kļūstot par vizuālu scenogrāfiju koncertvakaram, kurā skanēs Māra Briežkalna un viņa kvarteta mūzika.
Kristiāna Dimitere ir latviešu māksliniece, scenogrāfe un ilustratore, kuras radošā prakse aptver tēlniecību, instalāciju, scenogrāfiju, ilustrāciju un animāciju. Dimiterei raksturīga poētiska, simboliem bagāta vizuālā valoda, kurā savijas bērnības tēlainība, mitoloģiski motīvi, ironija un eksistenciālas tēmas.
Mākslinieces personālizstādes notikušas galerijās un mākslas centros Latvijā un ārvalstīs, tostarp Rīgas Mazākajā galerijā, K. K. von Stricka muižā, Galerijā ALMA, Galerijā Istaba un Kondasa mākslas centrā Igaunijā. Starp nozīmīgākajiem projektiem minamas izstādes Ó A S I S (2024), WOOF, WOOF! (2021), Sekulārā rezonanse (2011) un La bella bambina (2008).
Dimitere regulāri piedalījusies arī nozīmīgās grupu izstādēs, tostarp Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstādē Tikai neraudi! Feministiskie skatījumi Latvijas mākslā: 1965–2023, Cēsu mūsdienu mākslas festivālā (2016), «Mūsdienu ikonas» (2010) galerijā ALMA, kuras kurators bija pazīstamais mūzikas kritiķis Artēmijs Troickis un «Psihodēlija klusajā centrā» (2006), «Mākslinieks un porcelāns» Valsts Mākslas muzejā (2001), Latviešu mūsdienu mākslas izstādē «Rudens 2000» mākslas muzejā Arsenāls un citās.
Līdzās darbībai vizuālajā mākslā Kristiana Dimitere strādājusi scenogrāfijā, kostīmu mākslā un grāmatu ilustrācijā. Viņa veidojusi scenogrāfiju izrādei Aspazijas «Sidraba Šķidrauts» Jaunajā Rīgas teātrī (2005, režisore Baņuta Rubesa) un valsts Leļļu teātra izrādei «Cienīgi lēnīgais un durstīgi dzēlīgais”, pēc Radjarda Kiplinga darbu motīviem (rež. Māra Liniņa) kā arī ilustrējusi literārus izdevumus, tostarp Noras Ikstenas darbu sēriju “Draugi. Vabulīša un Pifāna piedzīvojumi”, Kārļa Skalbes pasaku “Jūras vārava” (2017), «Biki Buks» grāmatu “Grieziet ceļu”, interjera un griestu gleznojumus Raiņa bērnības istabai, Raiņa māja-muzejā Berķenelē. Bijusi māksliniece arī animācijas filmai “Komēta” un «Ūdensvīrs» (rež. Māra Liniņa). Mākslinieces darbi atrodas Latvijas Nacionālās mākslas muzejā, topošā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejā, kā arī privātkolekcijās Latvijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Itālijā un ASV.