“Neatliekamajā sarunā” tiekamies ar Pētera Vaska fonda dibinātāju un Mazās Mežotnes pils īpašnieci Regīnu Deičmani un vijolnieci Magdalēnu Geku. Saruna risinās par Mazās Mežotnes pils sezonas atklāšanas koncertu, kas notiks 13. maijā.
Visupirms Regīna Deičmane īsi raksturo nozīmīgo kultūrvēsturisko un teiksmaino vidi, kurā atrodas Mazās Mežotnes pils, un citstarp uzsver: “Tā ir pēdējā saliņa, kur noturējās zemgaļi… Te ir Lielupe ar skaistajām ainavām, jauko ēku. Un ļoti svarīgi ir tas, ka cilvēki šeit var baudīt visu kopā – dabas skaistumu, to, ko radījis cilvēks – skaistās ēkas un mūziku.”
Pētera Vaska personības klātbūtne Mazajā Mežotnes pilī, viņasprāt, ir ļoti simboliska: “Pēteris Vasks ir ārkārtīgi latvisks, ļoti patriotisks, dabu mīlošs cilvēks, un šīs īpašības lieliski sasaucas ar Mežotni. Kad pirms pieciem gadiem viņš nodibināja fondu un radās ideja, ka ārpus Rīgas vairāk jāskan latviešu mūzikai, viss ir loģiski attīstījies un tāpēc arī tik daudz izcilu mūziķu šeit viesojušies.”
13. maijā plkst. 19.30 sezonas atklāšanas koncertā Mazajā Mežotnes pilī, turpinot 2014. gadā aizsākto ciklu “Jauno talantu tramplīns”, uzstāsies vijolniece Magdalēna Geka (Latvija) un pianists Antuāns de Grolē (Antoine de Grolée) no Francijas. Koncerta programmā skanēs Kloda Debisī Sonāte vijolei un klavierēm Solmažorā, Lučāno Berio Sekvence VIII vijolei solo, Kamila Sensānsa Pirmā sonāte vijolei un klavierēm reminorā un Morisa Ravēla Rapsodija “Čigāniete” vijolei un klavierēm.
Kā Magdalēnai radusies doma par duetu kopā ar Antuānu de Grolē? “Jau ilgāku laiku biju iecerējusi nospēlēt solokoncertu Latvijā – taču bija citi pasākumi, un beigās esmu palikusi pie šī vienīgā koncerta Mazajā Mežotnes pilī,” stāsta vijolniece. “Tā bija manai sirdij tuva iecere – salikt kopā lietas, kas mani savā ziņā raksturo: esmu latviete, kura jau septiņus gadus dzīvo Francijā…
Atskaņot franču mūziku Latvijā kopā ar franču pianistu man šķita jauka doma.
Priecājos, ka programmā iekļauta arī Lučāno Berio Sekvence, kas ir viens no 20. gadsimta otrās puses monumentālākajiem darbiem vijolei solo,” teic Magdalēna un sīkāk raksturo programmu, kuras noslēgumā netrūkšot arī mazs pārsteigums no Pētera Vaska…
“Antuāns ir lielisks mūziķis, izcils pianists – viņam vienmēr klavieres dzied, jo viņš mīl ik noti, ko spēlē… Satikāmies un kopā sākām spēlēt, kad iestājos Parīzes konservatorijā pirms trim gadiem – jau no paša sākuma radās ļoti labs kontakts,” atklāj Magdalēna un neslēpj, ka tieši viņa ierosinājusi Antuānam atbraukt uz Latviju:
“Ja kādam pasaka, ka būs koncerts pilī, skaistā vietā, viņam uzreiz acis iedegas…”
Vijolniece arī stāsta, ka intensīvais radošais periods viņai sākas tieši tagad, ar šo koncertu. “Aprīlī nospēlēju tikai kādus trīs koncertus kopā ar orķestri – tas ir maz, bet jau maija beigās pēc manas iniciatīvas notiks pirmās Ventspils kamermūzikas dienas, tad – solokoncerts Francijā ar vijoli solo stundas garumā, piedalīšanās Kuhmo festivālā, pirms tam – jauna albuma ieraksts kopā ar manu klavieru trio, tad – „Jaunie Latvijas kamermūziķi” Amatciemā, Cēsīs un Saulkrastos, bet 26. augustā kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri festivāla „LNSO vasarnīca” ietvaros atskaņošu Pētera Vaska vijolkoncertu “Tālā gaisma”,” stāsta Magdalēna, kura šobrīd uzsākusi maģistrantūras studijas un nopietni gatavojas eksāmenam vijoļspēlē.
Visbeidzot, atkal vārds Regīnai Deičmanei, kura, vaicāta par sirdij tuvākajiem koncertiem Mazajā Mežotnes pilī, neslēpj: “Katrs koncerts ir unikāls – tomēr laikam jau lielāko prieku sagādā Pētera Vaska fonda organizētie jaundarbu koncerti, kuros uzsvars ir jaundarbiem, kurus pirmatskaņo augstas raudzes mūziķi. Priecājos, ka sākusies arī sadarbība ar citiem reģioniem.
“Liels prieks par sadarbību ar Latvijas Radio 3 “Klasika” – tas, ka šie koncerti tiek ieskaņoti, nozīmē, ka tos noklausās daudz, daudz vairāk cilvēku.”
Tāpat Regīna Deičmane vēsta arī par citām vasaras iecerēm un cita starpā piebilst: “Šobrīd esam sapratuši, kas ir īpašais, ko piedāvājam tieši mēs. Jau otro gadu tas ir cikls “Jauno talantu tramplīns”, kas man pašai šķiet ļoti svarīgs – ir ārkārtīgi daudz izcilu mūziķu, kuri studē, koncertē un dzīvo ārzemēs. Un tas ir tik būtiski – viņus atvilināt uz Latviju, lai viņi nezaudē saiti ar dzimteni. Un – lai ar labiem koncertiem netiek lutināta tikai Rīga.”
Vijolniece Magdalēna Geka (1992) pirms dažiem gadiem ieguvusi koncertmākslinieka diplomu Parīzes Reģionālajā konservatorijā, bet 2015. gadā ar augstāko novērtējumu – bakalaura grādu Parīzes Nacionālajā Mūzikas un Dejas konservatorijā, kur mācījās pie profesora Svetlina Ruseva. Šobrīd mūziķe turpina studijas maģistrantūrā, bet no šā gada septembra studēs arī Karalienes Elizabetes Mūzikas kapelā Beļģijā pie slavenā Artemis stīgu kvarteta. Šogad mūziķe uzstāsies piedalīsies prestižajā Kuhmo Kamermūzikas festivālā Somijā, festivālā La Roque d’Antheron un festivālā “LNSO vasarnīca” Cēsīs, kā arī sniegs solokoncertus dažādās Eiropas valstīs. Kā soliste uzstājusies kopā ar orķestriem Hamburger Symphoniker, Deutsche Spohr Philharmonie, Čerņihivas filharmonijas simfonisko orķestri (Ukraina), Vidzemes kamerorķestri, Liepājas Simfonisko orķestri un citiem; bijusi dažādu meistarklašu dalībniece. Kopš 2012. gada spēlē Jaunajā Eiropas kamerorķestrī Francijā un kopš 2014. gada ir arī Kremerata Baltica dalībniece. Magdalēna Geka ir ļoti aktīva kamermūziķe, un ar viņas iniciatīvu tapis festivāls “Jaunie Latvijas kamermūziķi – Saulkrastiem”, kas vasarā pulcē ārzemēs studējošos latviešu studentus aizraujošām kamermūzikas programmām. Kopā ar “Jaunajiem kamermūziķiem” 2015. gada februārī un martā Magdalēna koncertēja vairākās Latvijas pilsētās, kā arī Latvijas Radio studijā ierakstīja Dmitrija Šostakoviča Klavieru kvintetu. Tāpat viens no viņas mērķiem ir popularizēt mūsdienu klasisko mūziku. Viņa ir pirmatskaņojusi ap divdesmit jaundarbu gan solo, gan kamerorķestrī. Beidzamajā laikā Magdalēna cieši sadarbojusies ar komponistiem Asiju Ahmetžanovu un Santu Bušs (Latvija), Gabrielu Sivaku un Karu Arndtu (Francija), Volfgangu Maršneru (Vācija). Kopš 2015. gada septembra viņa spēlē klavieru trio Sōra, ar kuru jau uzvarējusi vairākos starptautiskos konkursos.
Savukārt Antuāns de Grolē (1984) ir viens no savas paaudzes spilgtākajiem pianistiem un aktīvākajiem kamermūziķiem. Klavierspēli studējis Lionas Nacionālajā konservatorijā pie Pjēra Pontjē, studijas turpinājis pie Hortenses Kartjē-Bresonas, kā arī Imolas Pianistu akadēmijā (Itālijā) pie Borisa Petrušanska. Viņš papildinājies meistarklasēs pie profesoriem Jevgēnija Mogiļevska, Valentīna Erbena u.c., tāpat vairākkārt bijis slavenā klaviermūzikas festivālā La Roque d’Anthéron rezidējošo ansambļu sastāvā. Antuāns ir slavenā Margaritas Longas konkursa laureāts, tāpat triumfējis citos konkursos. Kļuvis par Banque Populaire fonda, Šarla Ulmona fonda un ProMusicis starptautiskās balvas laureātu. Antuāns piedalījies daudzos festivālos, spēlējis teju visās svarīgākajās Francijas koncertzālēs, tāpat koncertējis Briselē, Romā, Londonā, Marokā, Spānijā un citviet pasaulē. Mūziķis spēlējis solo kopā ar Francijas Nacionālo orķestri, Lionas Nacionālo orķestri, Moldāvijas kamerorķestri, Varšavas Operas orķestri; viņš ir Parīzes Nacionālās konservatorijas profesoru Svetlina Ruseva vijoles un Mišela Štrausa čella klašu koncertmeistars. Antuāns uzstājies gan Medici.tv, gan Francijas Radio, kur ieguvis klausītāju balvu. Kopš 2014. gada viņš ir festivāla “Muzikālie mirkļi Tarnā” mākslinieciskais vadītājs.