Viesojamies Trio Sōra (Latvija / Francija) Pētera Vaska fonda koncertā Mazajā Mežotnes pilī 29. jūlijā. Ansamblī muzicē Magdalēna Geka (vijole), Anžela Legaza (čells) un Polīne Šenē (klavieres).
Programmā:
Pēteris Vasks – “Līdzenuma ainavas” (autora pārlikumā klavieru trio)
Indra Riše – “Putnatorija. No ausmas līdz gaismai” (pirmatskaņojums)
Platons Buravickis – “Debesziedu aromāts” (pirmatskaņojums)
Trio Sōra dzimis 2015. gadā, un tā kontā – jau daudz panākumu: ansamblis jau kļuvis par piecu starptautisku konkursu un balvu laureātu. Par uzvaru vienā no konkursiem trio ieguva iespēju ierakstīt debijas albumu, kas iznāca 2016.gada novembrī (Haidna, Bēthovena un Mendelszona trio) un jau saņēmis vairāku ekspertu atzinību. Tāpat Trio Sōra ieguvis prestižā Kuhmo kamermūzikas festivāla Oļega Kagana piemiņas balvu par labāko kameransambļa atskaņojumu.
Visas dalībnieces – Magdalēna, itāļu pianiste Polīne Šenē un franču čelliste Anžela Legaza – satikušās, studējot Parīzes Nacionālajā konservatorijā. “Mūs vienoja doma un vēlme radīt pastāvīgu kameransambli. Pretēji muzicēšanai draugu lokā, satikāmies ar domu veidot nopietnu ansambli, kas daudz strādā un kuram tā ir prioritāte. Īpaši kopš septembra mums šis trio ir pilna laika ansamblis, bet studijas vairāk tam, lai dotu karjeras sākuma grūdienu. Parīzes Nacionālajā konservatorijā ir kameransambļa stundas reizi nedēļā, daži semināri, Konservatorija piemeklē mums arī koncertus,” atklāj Magdalēna Geka, kura Trio Sōra atvedusi uz Mazo Mežotnes pili.
“Kaut arī koncertu Latvijā sniedzam pirmoreiz, pērn meitenes bija uz dažām dienām Saulkrastos.
Latviešu mūzika viņām pagaidām gan vēl nav mentāli tuva, bet ceru, ka pienāks diena, kad tā būs tuvāka. Ar Pētera Vaska mūziku esmu uzaugusi; frāzējums, nianses – tas ir uz jušanu.
Bet viņas man saka – paskaties notīs, tur rakstīts citādi, varbūt spēlēsim tā, kā rakstīts notīs?” skaļi smej Magdalēna.
Divi darbi īpaši tapuši šim koncertam pēc Pētera Vaska fonda pasūtījuma. “Indras Rišes Trio šķiet tuvs Stravinskim, Indra nupat atsūtīja anotāciju – tur ir putni un oratorija, kopā sanāk “Putnatorija”, taču darba, ir dziļāka nozīme – par putniem, kas aizbraukuši pasaulē meklēt laimi. Interesants, spēcīgs darbs. Savukārt Platons Buravickis savā opusā ir pilnīgs minimālists, bet skan skaisti!”