Pētera Vaska fonda rīkotajā kamermūzikas koncertā Mazajā Mežotnes pilī 9. augustā plkst. 20 skanēs koncerts “Trīs grācijas”. Kālab šāds nosaukums?
Tāpēc, ka dziedās Latvijas Nacionālās operas soliste Inga Šļubovska, kura pēdējos gados īpaši uzplaukusi gan operlomās, gan kamerdziedāšanā, pie klavierēm būs allaž atraktīvā un spridzīgā Agnese Egliņa, savukārt flautiste Dita Krenberga – arī gan soliste, gan orķestra māksliniece un flautu grupas balsts – priecēs ar šarmu un muzikalitāti.
Sarunā ar “Klasiku” Dita Krenberga visupirms pauž gandarījumu, ka pirms četriem gadiem Pēteris Vasks dibinājis fondu, kura valdi ar prieku kuplina arī viņa: “Fondam ir lielisks mērķis – veicināt, atbalstīt un kuplināt latviešu mūzikas rašanos, bet Mazā Mežotnes pils – ideāla vieta šāda koncerta organizēšanai! Pēteris Vasks ik gadu izdomā, kurš instruments būs karalis nākamās sezonas kamermūzikas koncertā un kuram instrumentam būs veltīti pirmatskaņojumi. Šogad godā celta balss Ingas Šļubovskas personā.”
9. augusta koncerta programma veidota kā himna latviešu kamermūzikai: programmas pamatā būs klasika (Alfrēds Kalniņš, Jānis Mediņš)., taču skanēs arī mūsdienu autoru darbi dažādos salikumos: te būs gan jūsmīga lirika un gaiša apcere, gan dejisks piesitiens. Īpašā krāsa – dziesmas ar Raiņa un Aspazijas vārdiem, apsveikums abu literātu 150. dzimšanas dienā.
Pirmatskaņojumu piedzīvos divi fonda pasūtinājuma darbi – Ingmara Zemzara “Trīs Aspazijas dzejoļi soprānam un klavierēm” un Lauras Gustovskas dziesmu cikls “Sensitences” ar Aspazijas dzeju.
Ar Lauru jau iepriekš sadarbojusies Agnese Egliņa: “Laura ar skaņdarbu klavierēm “Zīds” savulaik uzvarēja Pētera Vaska fonda rīkotajā kompozīciju konkursā. Viņa dzīvo Liepājā, taču abi ar Pēteri Vasku dzimuši vienā pilsētā – Aizputē. Skaņdarba “Sensitences” nosaukums radies, rotaļājoties ar Aspazijas dzejas būtību un tai tuvo jēdzienu – sentences. “Sensitences” – tātad tas nozīmē kaut ko jūtīgu, sensitīvu. Ļoti smalka mūzika,” teic Agnese un stāsta, ka komponiste jaunajam darbam izvēlējusies trīs dzejoļus.”
Kā “Sentinenču” dzejas un dziedamo materiālu raksturo Inga Šļubovska? „Kā jau latviešu dzejnieki, arī Aspazija jūtas paudusi caur dzeju. Un, kā jau visi mūsdienu komponisti, arī Laurai tīk eksperimentēt – labi, ka mana vokālā tehnika ļauj to visu nodziedāt…”
Tikām Ingmars Zemzaris palicis uzticīgs savai mūzikas valodai. „Bet dziesmas ievelk – tajā viegli uztvert autora pārliecību un skaņuvalodu,” teic Agnese un citē autora teikto par šo jaundarbu. Interesanti, ka Ingmara ciklam līdzās skanēs Artura Maskata tāda paša nosaukuma vokālais cikls, ks pirmatskaņojumu piedzīvoja janvārī Ingas Šļubovskas un LNSO sniegumā Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertā. Nu tas pārlikts kamersastāvam.
Starp citu, Inga Šļubovska nesen koncertā “Mocarta mūzikas pērles” uzstājusies kopā ar diviem brašiem mūziķiem – klarnetistu Egīlu Šēferu un pianistu Tomu Ostrovski. Kāda ir atšķirība, muzicējot kopā ar dāmām?
“Puiši ir racionālāki, tāpēc emocijas, kas nāk no sievietēm, ir vairāk nolasāmas. Bet ar vīriešiem kopā jūtos kā puķīte meža ielokā – pasargāta!”
Mūziķes stāsta arī par citiem skaņdarbiem, kas skanēs koncertā un atklāj savus šīs vasaras spilgtākos iespaidus. Eksotiskākā pieredze izrādās Agnesei – viņa izbaudījusi, ko nozīmē ziema Āfrikā!